Katram uzņēmumam iekārtu iegādei līdzekļu nepietiks, tāpēc orientēsimies uz inovācijām,– tā nākamā ES plānošanas perioda līdzekļu sadali ieskicē Ekonomikas ministrija.
Katram uzņēmumam iekārtu iegādei līdzekļu nepietiks, tāpēc orientēsimies uz inovācijām,– tā nākamā ES plānošanas perioda līdzekļu sadali ieskicē Ekonomikas ministrija.
Rajona uzņēmēju forumā par līdzekļu piesaistes iespējām nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam stāstīja Andris Blohi no Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta. Šajā periodā mūsu valsts saņems ap 540 miljonu eiro. Uz uzņēmējdarbību vērsto investīciju apgūšanas un ieviešanas modelis līdz galam vēl nav izstrādāts, to pabeigs līdz šā gada beigām.
Par svarīgākajām prioritātēm atzītas inovācijas un uz uzņēmējdarbības attīstību vērstas darbības. Katram uzņēmumam iekārtu iegādei līdzekļu nepietiks, tālab šiem mērķiem, lai lieki neveicinātu savstarpējās konkurences kropļošanu, finansējumu nav plānots paredzēt. Atbalsts domāts uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto vērtību, kur nepieciešamas tiešām apjomīgas investīcijas. Pirms atbalsta saņemšanas uzņēmumam būs jāapliecina gatavība turpmākos gadus ieguldīt attīstībā zināmu procentu no apgrozījuma.
Inovāciju jomā līdzekļi domāti konkrētu nozaru kompetences centru izveidei, zināšanu pārneses un komercializācijas centru izveidei augstskolās, kā arī tehnoloģiju inkubatoriem. Atbalsts būs pieejams ar zināšanu izmantošanu saistītiem uzlabojumiem – jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, zināšanu pārnesei un ieviešanai ražošanā. Atbalsta apmērs varētu palielināties konsultācijām un citiem komercsabiedrību attīstību veicinošiem pasākumiem (ISO atbilstības ieviešanai, resursu plānošanas izstrādei u.tml.). Finansējums būs domāts arī augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes programmām, piemēram, pētnieka piesaistei, ražošanas vadītāja algošanai uz attiecīga ražošanas modeļa ieviešanas laiku.
Ņemot vērā zemo saimniecisko aktivitāti, nākamajā periodā svarīgi pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības veicināšanai un konkurētspējas celšanai. Zināma finansējuma daļa būs paredzēta sabiedrības informēšanai un plašāka iedzīvotāju loka iedrošināšanai uz saimnieciskām aktivitātēm. Savukārt uzņēmumiem, kam nepieciešams finansējums, plānots izveidot tā saukto biznesa eņģeļu tīklu, kas veicinātu sadarbību starp investoriem (riska kapitāla fondiem) un uzņēmējiem, kam vajadzīgs atbalsts. Iecerēta mazo un vidējo uzņēmumu biržas izveide, kur uzņēmumi varētu kotēties ar zemākām prasībām nekā pašlaik. Tā varētu kalpot kā vēl viena alternatīva finansējuma piesaistei.
Vairākas atbalsta aktivitātes paredzētas reģionu attīstības veicināšanai. Pie tām pieder biznesa inovāciju inkubatoru un informatīvo atbalsta punktu izveide, kas nodrošinātu konsultācijas. Apspriešanas stadijā vēl ir pašvaldību priekšlikums par savstarpējās sadarbības veicināšanu ar šādu centru palīdzību. Pašvaldības finansējumu investoru piesaistei varētu izmantot, izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi paplašinot komercdarbībā lietojamo industriālo platību. Turpināsies atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās.
Nozaru asociācijām un uzņēmumiem paredzēts atbalsts tā sauktajā klāsteru programmā, kas paredz kopīgu projektu realizāciju, piemēram, mārketinga, apmācību un citās jomās. Saglabāsies atbalsts ārējā mārketinga pasākumiem – izstādēm, tirdzniecības misijām –, no jauna tas plānots uzņēmumu ārējo mārketinga punktu izveidei ārvalstīs. ES finansējums būs pieejams arī jauno vides prasību ieviešanai rūpniecībā.
Finanšu pieejamības jomā valstī paredzēts attīstīt garantiju fondu, ar kura palīdzību uzņēmumi varētu saņemt kredītu un līzinga garantijas, kā arī produkcijas eksporta garantijas. Atbalsts domāts arī paaugstināta riska aizdevumu saņemšanai. Jau veikti sagatavošanās pasākumi riska kapitālu fondu fonda izveidei. Proti, lai veicinātu fondu interesi par investīcijām uzņēmējdarbībā, valsts ar zināmiem nosacījumiem piešķirs tiem līdzekļus turpmākām investīcijām uzņēmumos. Fondu atsaucība bijusi samērā aktīva – līgumi par sadarbību jau parakstīti ar trim fondiem.
Finansējums paredzēts uzņēmējdarbības uzsākšanai – mācībām, mentoringam un konsultācijām, kā arī tieši uzņēmējdarbības sākšanai. Skaidrojums par naudas piešķiršanu uzņēmējdarbības uzsākšanai, kad neveiksmes gadījumā grants paliek neatmaksāts, bet izdošanās gadījumā tomēr jāatmaksā, ne bez pamata izraisīja ne visai glaimojošus komentārus. Un kā citādi, ja valstī tik daudz līdzekļu izsēts pa vējam.
Klātesošie mudināja programmu un nosacījumu izstrādātājus reāli skatīties uz dzīvi, nevis visu vērtēt tikai pēc papīriem. Noteikt faktiskajai situācijai atbilstošus uzņēmumu dzīvotspējas aprēķinus (pēc pašreizējiem principiem perspektīviem uzņēmumiem, kas iegādājušies virkni jaunas tehnikas un iekārtu, ar grūtībām izdodas pierādīt savu dzīvotspēju). Tāpēc savus uzņēmumus nevajadzētu nostādīt sliktākā situācijā par citiem. Diskusijas raisīja atšķirības starp fundamentālo un praktisko zinātni, uz tirgu orientētu pētījumu neatbilstībām un citiem jautājumiem. Pēc klātesošo domām diskusiju laiks nebija nomests zemē, tomēr pārliecības, ka ieteikumi tiks ievērtēti arī turpmākā plānošanas perioda finanšu sadalījuma nosacījumos, nav.
