Jelgavas pilsētas un rajona ugunsdzēsēju depo nav tik kritiskā stāvoklī kā citviet Latvijā, tomēr arī tajos būtu jāveic nopietns remonts. Valdības plānos iekļauta divu jaunu depo celtniecība mūsu pusē, tomēr tie īstenosies tuvāko piecu gadu laikā.
Visi trīs depo mūsu pusē – Jelgavā, Kalnciemā un Elejā – savulaik būvēti tieši ugunsdzēsēju vajadzībām, tomēr laika zobs tos nav saudzējis. Piemēram, elejnieku ēka celta sešdesmito gadu sākumā un līdz šai dienai būtiskus uzlabojumus nav piedzīvojusi, tikai pašu darbinieku spēkiem dažās telpās veikts kosmētisks remonts.Pa durvīm pūš snieguElejas ugunsdzēsēji patlaban nodarbojas ar pēdējo dokumentu sagatavošanu, lai depo reģistrētu Zemesgrāmatā uz dienesta vārda, jo valdības nostāja ir – ja «papīru lietas» nav sakārtotas, līdzekļi remontiem netiek piešķirti. Bet tie būtu ļoti nepieciešami, kā skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes Elejas posteņa komandiera vietnieks Jānis Tiščenkovs, kaut vai lai beidzot nomainītu garāžas vārtus, kas gāžas ārā un ziemā nespēj pasargāt no sniega iekļūšanas telpās. Jelgavas depo nesen tika pie paceļamajiem vārtiem, taču arī tur vēl būtu vajadzīgi dažādi uzlabojumi, nemaz nerunājot par jaunu tehniku, piemēram, autokāpnēm. «Pilsētas depo ir otrs vecākais Jelgavas rajonā, celts 1974. gadā, bet pa šo laiku daudz kas mainījies, tādēļ bez remontiem neiztikt,» pauž VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.Vislabākajā stāvoklī ir Kalnciema posteņa ēka, kas būvēta astoņdesmitajos gados, kad likvidēja veco depo rūpnīcas teritorijā, tomēr par sliktu nenāktu kvalitatīva piebraucamā ceļa izbūve.Piešķirtā zeme aizaugValdības plānos iekļauta Pārlielupes un Zaļenieku depo būvniecība, un šie posteņi patiešām būtu nepieciešami, lai ugunsdzēsēji spētu pildīt Ministru kabineta noteikumus un ierasties uz izsaukumu Jelgavā piecu, bet rajonā 15 – 25 minūšu laikā. VUGD priekšnieka padomnieks Linards Zandovskis «Ziņām» neņēmās prognozēt, kad minētie depo varētu tikt celti, vien piebilda, ka tie plašajā ugunsdzēsības jomā veicamo darbu sarakstā esot vieni no pēdējiem. «Latvijā ir tādi posteņi, kuros ar ZIL automašīnām iebraukt nevar – vārti par zemu, jo šie depo būvēti laikā, kad liesmas dzēst brauca ar zirgu pajūgiem. Jelgavā vēl tik kritiska situācija nav,» piebilst L.Zandovskis.A.Feldmanis atzīst – hektārs zemes Zaļeniekos jauna depo lietošanai jau piešķirts, taču līdzekļi, lai to uzturētu un nopļautu zāli, netiek doti. «Man ir kauns, ka tur saauguši latvāņi, turklāt vietējā pašvaldība jau sāk domāt – ja nekopjam teritoriju, labāk no tās atteikties,» atklāj komandieris. Savukārt Pārlielupē pat nav piešķirta zeme, tādēļ A.Feldmanis necer, ka pie jauna depo izdosies tikt tuvāko piecu gadu laikā.
