Jau otro gadu Jelgavā darbojas Jauniešu māja kā pakāpiens pretī patstāvīgai dzīvei.
«Kad iebraucām Jelgavā, direktors teica, ka mana seja kļuvusi bāla kā krīts,» jau ar pārvarēta uztraukuma sajūtu stāstīja Ilona, kas pirmdien no Īslīces Bērnu SOS ciemata ieradās Jelgavas SOS Jauniešu mājā. Sagaidītāji – līdzšinējie Jauniešu mājas iedzīvotāji, divi puiši un sešas meitenes, kā arī trīs audzinātājas – bija parūpējušies par šā brīža svarīgumu. Ilonai nācās izturēt dažādus labvēlīgus pārbaudījumus. Piemēram, uzminēt, kura no Lielvārdes jostā iesietajām atslēgām der mājas ārdurvīm. Dažus soļus tālāk vajadzēja iekost bļodiņā peldošā ābolā, bet vēl pirms tam – lēkt ar aizsietām acīm, mīksti piezemējoties uz matrača. Pats nopietnākais pārbaudījums bija orientēšanās Jelgavā. Tam tika veltītas vairākas stundas – vajadzēja atrast katoļu baznīcu un noteikt, cikos apstājies torņa pulkstenis (patiesībā tā ir uzzīmēta butaforija, kas visu laiku rāda divdesmit minūtes pāri vieniem). Kvartālu tālāk bija svarīgi noskaidrot, kāds darba laiks ir pastam un cik ieeju «Pilsētas pasāžā». Toties vakarā, kad Ilona bija parakstījusi līgumu par dzīvošanu SOS Jauniešu mājā, sākās svinīgās vakariņas. Ar domu par augstāko izglītībuIlonai šogad paliek astoņpadsmit gadu. Dzīvojot Īslīces Bērnu SOS ciematā, viņa Bauskā beigusi pamatskolu, bērnu mūzikas skolā – akordeona klasi. Nākotnē meitene cer kļūt par skolotāju. Desmit Ilonas draugi un paziņas no Īslīces bērnu ciemata, kuri arī nupat beiguši pamatskolu, par savu nākamo dzīves vietu izvēlējušies jauno Iecavas SOS Jauniešu māju, kas tikai septembrī tiks atklāta. Ilona vienīgā no šā gada absolventiem atbrauca uz Jelgavu, kur, viņasprāt, ir lielākas izglītības iespējas. Rudenī meitene nodomājusi sākt mācības Jelgavas Amatniecības vidusskolā, kur apgūs sekretāres – biroja vadītājas profesiju. Varbūt topošajai skolotājai būtu labāk mācīties vispārizglītojošā vidusskolā vai ģimnāzijā? No atbildes noprotams, ka meitene vēlas ātrāk kļūt patstāvīga un līdz ar vidusskolas diplomu iegūt profesiju, kas varētu noderēt, neklātienē turpinot studijas. Maksimālais laiks, cik ilgi jaunietis drīkst dzīvot SOS Jauniešu mājā, ir septiņi gadi. Tur atļauts uzturēties un saņemt zināmu pabalstu gan vidusskolēniem, gan pamatstudiju studentiem. Taču, kā atzīst Jauniešu mājas vadītāja Baiba Blomniece-Jurāne, iemītnieku patstāvības vilinājums ir liels.
Mūsējos vairāk ievēroJelgavas SOS Jauniešu māja sekmīgi darbojas jau gandrīz divus gadus. Šajā laikā to atstājuši divi puiši, kas sasnieguši pilngadību un pārtraukuši mācības. Abi strādā un pietiekami nopelna, lai varētu dzīvot patstāvīgi. Vēl divi audzēkņi kļuvuši daļēji patstāvīgi, proti, viņi vairs nedzīvo Jauniešu mājā, taču vēl noteiktu laiku saņem SOS sistēmas atbalstu izglītībai un komunālajiem maksājumiem. «Lielu problēmu nav. Mēs sekmīgi sadarbojamies ar jauniešu izglītības iestādēm, pie mūsu klātbūtnes pieraduši kaimiņi (Jauniešu māja atrodas savrupmāju rajonā nomaļajā Niedru ielā). Svarīgi būtu saprast, ka mūsu jauniešiem tāpat kā ģimenēs augušajiem ir savas gribēšanas un negribēšanas, ieradumi un niķi. Taču, ja kāds mūsējais neaiziet uz stundu, tas jau ir notikums. Citiem tādus grēkus piedod mierīgāk,» saka Jaunatnes mājas vadītāja.
