Nemanīju, kā saplauka ceriņi, jo pavasaris pagāja diezgan saspringti. Proti, otrdien bija jāaizstāv bakalaura darbs. Nu var teikt, ka esmu pabeigusi LLU studiju programmu «Mājas vide un informātika izglītībā».
Nemanīju, kā saplauka ceriņi, jo pavasaris pagāja diezgan saspringti. Proti, otrdien bija jāaizstāv bakalaura darbs. Nu var teikt, ka esmu pabeigusi LLU studiju programmu “Mājas vide un informātika izglītībā”.
Nestrādāju skolā, un man nav arī mērķis turp doties, bet sajūta pēc studijās pavadītajiem pieciem gadiem ir “forša”. Radošums, cilvēka psiholoģija, pedagoģija saistīta ar daudzām dzīves jomām, un arī manā darbā tas noder.
Kad pabeidzu vidusskolu, nebija domas studēt augstskolā. Taču, kad pienāk trīsdesmit, tu vairāk domā par pilnveidošanos – citādi atpaliec no dzīves. Esmu pateicīga par draudzīga pleca sajūtu bakalaura darba vadītājai Andai Zvīgulei, kursabiedriem, sevišķi Ilzei Vanagai, ar kuru esam arī kolēģes. Paldies darba devējiem, kuri atbalstīja, deva brīvu laiku, kad vajadzēja kārtot eksāmenus, ieskaites. Atbalstu jutu visapkārt – arī ģimenē. Šopavasar mūsu mājās būs divi izlaidumi, jo meita Tanita beidz devīto klasi Ozolnieku vidusskolā. Mums abām galapārbaudījumu stresiņi bija diezgan vienlaicīgi, tādējādi labi sapratāmies. Savukārt rūpes par dārzu šopavasar vairāk uzņēmās vīrs Aldis.
Beidzamajā laikā es no jauna atklāju riteņbraukšanu. Agrāk pa reizei pēc darba izlaidu kādu līkumu pie mājām – pa Ozolnieku mežu. Taču tagad esmu sākusi braukt ar velosipēdu uz darbu, citās darīšanās. Pievārēt ceļu no Ozolniekiem līdz Jelgavai agrāk man šķita bezmaz vai varoņdarbs, bet tagad – parasta lieta, ko var paveikt kaut pāris reižu dienā. Zināmā mērā jaunais paradums saistīts ar autoceļa remontu posmā no “keramikas” līdz Ozolniekiem. Viens apvedceļš ir ar diezgan lielu līkumu, otrs – putekļains. Turpretī pērn uzbūvētais veloceliņš – ļoti pieņemams. Ir patīkami vērot, kā Ozolnieki sakārtojas. Mums ir iespējas gan sportā, gan mūzikā, gar teātra spēlē, ir datorcentrs un nu arī ledus halle – visapkārt dzīvība. Var teikt, ka mūsu ciematā dzīvo veiksminieki. Pati esmu dzimusi jelgavniece un šeit ieprecējos. Varu salīdzināt dzīves stilu un to novērtēt.
Parasti sekoju ziņām, bet, gatavojot bakalaura darbu, to darīju mazāk. No sabiedriskās dzīves man gan neatļāva izkrist mamma, kas zvanīja un piekodināja, lai parakstos par Pensiju likuma grozījumiem. Paši esam spēka gados, un klājas labi, bet daudziem grūti iztikt, tādēļ jāiesaistās politiskās aktivitātēs. Francijā zvejnieki dumpojas par augstajām degvielas cenām. Manuprāt, mums iemeslu dumpoties būtu daudz vairāk.
