Jautājumi, kas zināmu laiku uzskatāmi par ikdienišķiem, tomēr raisa diskusijas. Arī lietas, kas vairs nepieder pie jaunumiem, daļai interesentu aktualitāti nav zaudējušas,– liecina rajona uzņēmēju forums, kas gan nebija pulcējis lielu dalībnieku pulku.
Jautājumi, kas zināmu laiku uzskatāmi par ikdienišķiem, tomēr raisa diskusijas. Arī lietas, kas vairs nepieder pie jaunumiem, daļai interesentu aktualitāti nav zaudējušas,– liecina rajona uzņēmēju forums, kas gan nebija pulcējis lielu dalībnieku pulku.
Rajona uzņēmēju un vairāku pašvaldību pārstāvju tikšanās ar Ekonomikas ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes speciālistiem notika Latvijas Pašvaldību savienības kapacitātes stiprināšanas projekta ietvaros. Rajona Padome Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajā un valsts atbalstītajā projektā iesaistījusies, lai izstrādātu rajona nodarbinātības stratēģiju. Tās pamatprincips – attīstīta uzņēmējdarbība sekmē nodarbinātību. Šoreiz vairāk pievērsīsimies nodarbinātības un nodokļu jautājumiem.
Priekšlikumi, kas turpmāk jāievēro
NVA filiāles pārstāve Anita Dolace informēja par ESF finansētajiem un valsts atbalstītajiem nodarbinātības projektiem, darba devēju iespējām tā piesaistīt darbiniekus. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi vairs nevienam neprasa papildu skaidrojumus, tomēr finansējums šim nolūkam pakāpeniski samazinās, jo tas vērtējams kā īslaicīgs pagaidu risinājums. Vairāk līdzekļu tiek novirzīts mērķgrupu projektiem, kas jūtamāk veicina nodarbinātību. Pie tiem pieder subsidētās darba vietas riska grupu bezdarbniekiem – invalīdiem, jauniešiem līdz 25 gadiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, māmiņām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, personām pēc soda izciešanas, ilgstošajiem bezdarbniekiem. Lielai daļai pasākumu šim gadam paredzētie līdzekļi jau sadalīti.
Svarīgi veicināt darbam nepieciešamo prasmju apguvi, sagatavot speciālistus pēc darba devēju pieprasījuma. Ja attiecīgās profesijas nav NVA licencēto mācību programmu grupā, jārēķinās ar lielāku laika patēriņu. Pagaidām šīs aktivitātes pieprasījums nav liels – no rajona saņemti uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi darba devēju pieprasījumi sagatavot grāmatvedi un automašīnas vadītāju. Acīmredzot par iespēju trūkst informācijas.
Bezdarbniekos atsaucību guvušas vairākas pārkvalificēšanās, modulārās, arī riska grupu bezdarbnieku mācības. Ir cilvēki, kas piesakās trīs četros mācību kursos. Dažkārt gan bezdarbnieks pēc kursiem nevis meklē darbu apgūtajā arodā, bet turpina iesaistīties citos kursos. Savukārt lielai daļai darba devēju svarīgās profesijās speciālistus negatavo, un kadru trūkums pieņemas spēkā. Tas mazina bezdarbnieku apmācību jēgu. NVA iebilst, ka iestādei jāievēro arī viņu vēlēšanās. Protams, vienā tikšanās reizē jautājums nav atrisināms, tas kalpos kā viens no rosinājumiem, ko nodot tālāk NVA vadībai.
Risinājumi prasa sazobi
Ozolnieku novada Domes vadītāja Māra Aināra jautājums, kur ņemt darbiniekus, liecina, ka valstī īsti nav arī sazobes starp ministriju risinājumiem. Proti, novada uzņēmumos trūkst metinātāju, virpotāju, elektriķu, celtnieku, cilvēkus uz darbu ved no Latgales. Savukārt pašvaldības komunālajam uzņēmumam vajadzīgi santehniķi, elektriķi. Uzņēmumiem trūkst inženiertehnisko speciālistu, darbu vadītāju. Arodskolu, kas sagatavo labus meistarus, nav. Turklāt jaunieši orientējas uz gluži citām jomām, inženiertehniskās specialitātes nav cieņā. NVA kursos populārākie mācību kursi ir pārdevēji, pavāri… Problēmai nepieciešams globālāks risinājums un institūciju sadarbība. Diemžēl pagaidām ar operatīviem un mērķtiecīgiem risinājumiem valstī nevar lepoties.
Abpusēja ieinteresētība vērojama par skolēnu vasaras nodarbinātības programmu. Sākotnēji pilsētā un rajonā plānots programmā iesaistīt 300 skolēnu, bet nu to skaits pārsniedz četrus simtus. Būtiski, ka šogad darba vietas vasaras brīvlaikā piedāvā rajona uzņēmēji un pašvaldības. Uzņēmums “Laflora” Līvbērzē nodarbinās 98 skolēnus, nodrošinot viņiem pusdienas un transportu, lai nokļūtu darbā. Brīvlaikā palīgus gaida SIA “Labietis” Jaunsvirlaukas pagastā, Kalnciema Dome un citi darba devēji. Zemnieku saimniecības “Līči” saimnieks Modris Jansons nav apmierināts, ka katru skolēnu var nodarbināt tikai vienu mēnesi. Šāds laiks gandrīz paiet, kamēr jaunietis iemanās darbā, piemēram, apkalpot rotaļu laukuma iekārtas un apmeklētājus. Tālab strādāšanas termiņu būtu lietderīgi pagarināt. Jāpiebilst, ka darba devēji skolēnus vasaras brīvlaikā var nodarbināt ne vien par NVA programmas līdzekļiem, bet šim nolūkam paredzēt arī savu finansējumu.
Pirms mest akmeni, būtu jāpadomā
Klātesošie NVA pārstāvjus rosināja apsvērt, vai nav lietderīgi palielināt finansējumu, lai aprīkotu invalīdu darba vietas. Pašlaik šim nolūkam paredzēts 500 latu, bet, piemēram, lai nodrošinātu invalīda nokļūšanu darba vietā otrajā stāvā, jāiegulda vairāk nekā 3000 latu. Diskusijas izraisījās par bezdarbnieku statusu. Proti, liela daļa nelegāli strādā. Netrūkst tādu, kas piekopj apzinātu taktiku – nostrādā noteikto laiku, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, aiziet no darba un turpina strādāt nelegāli, saņemot ienākumus no diviem avotiem. Tādējādi, piemēram, Ozolnieku novadā no 168 bezdarbniekiem, kas veido apmēram trīs procentus no iedzīvotāju kopskaita, grūti atrast divus trīs, ko iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Bija darba devēji, kas šādu bezdarbnieku rīcību pielīdzināja šantāžai un mudināja, ka tiem vispār nav jāmaksā pabalsts. Citi savukārt iebilda, ka laukos, kur ar darbavietu pārbagātību nevar lepoties, arī bezdarbnieka pabalsts ir būtisks. Turklāt ir uzņēmumi, kam raksturīgs sezonas raksturs, un tukšajā laikā tas ir īsti vietā. Protams, darba devējiem vajadzētu pamatoti izvērtēt arī savu rīcību un attieksmi pret darba ņēmējiem. Ne jau marsieši, bet darba devēji piekopj nelegālu nodarbināšanu. Tiesa, ne tikai diskusiju reizēs vien tie vairāk ieraduši domāt par sev izdevīgām lietām.
VID serviss nav tehnikas serviss
Lauksaimniekos apzīmējums “servisa” iestāde no VID puses izraisīja viļņošanos – viņiem tas saistās vienīgi ar tehniskām lietām. Toties stāstījums par nodokļu maksātāju apkalpošanu, izglītošanu un informēšanu tika uzmanīgi uzklausīts un šis tas derīgs arī pierakstīts. Daļai varētu šķist jaunums, ka Uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdēs var piedalīties ne tikai tās dalībnieki, bet iespējams pieteikties arī citiem interesentiem. Informatīvie biļeteni pieejami ikvienam, piesakoties elektroniski vai saņemot tos pie konsultantiem.
Lielāko uzmanību izpelnījās biežāk konstatētās kļūdas VID tematiskajās pārbaudēs. Lauku darbu sezonā svarīgi zināt, ka, vedot degvielu, lai uzpildītu uz lauka strādājošo tehniku, jānoformē speciālā pavadzīme. Vedējam bez preču izcelsmes dokumentiem sankcijas nedraud, ja degvielas daudzums nepārsniedz 40 litru. Uz jautājumu, kur vēl Eiropā tā ir, atbildes gan nav, tomēr likums paliek likums. Iespējams, līdz rudenim šinī jomā varētu ieviest izmaiņas.
Laukos ir zemnieku saimniecības ar pietiekami lielu tehnikas parku, bet uzrādīts tikai viens algots darbinieks saimnieka personā. Vienam paveikt visus sezonas darbus nav pa spēkam, tālab zemniekiem jābūt atbilstošam darbinieku un darba līgumu skaitam. Nereti minēts, ka cilvēks ir uz pārbaudes laiku, tāpēc darba līguma nav. Vēlāk izrādās, ka darbinieka oficiāla noformēšana darbā izmaksā lētāk nekā soda sankcijas. Ikdienā dažkārt var pārliecināties, ka VID pārbaudēs aizpildītās nodarbināto aptaujas lapas ir par labu darba devējiem. Proti, dažkārt pēc atbrīvošanas no darba par devēju tiek saņemtas sūdzības, ka algas maksātas aploksnēs u.tml. Savukārt aptaujas lapā darba ņēmējs pirms tam norādījis, ka “uz rokām” saņem 50 – 60 latu. Tā sūdzība nonāk nepamatoto kategorijā. Tiesa, darba devēja godprātības jautājums paliek noklusēts.
Lauksaimnieki pauž neapmierinātību, ka VID pie viņiem pārbaudēs ierodas karstāko darbu sezonā. VID pārstāve savukārt norāda, ka par laiku iespējams savstarpēji vienoties. Uz jautājumu, vai VID pārbauda katru sūdzību, atbilde ir apstiprinoša. Klātesošie cenšas iebilst, ka lielākoties tās esot nepamatotas, tomēr dūmu bez uguns parasti nav, tāpat vien nesūdzas. Parasti to dara tie, kas jūtas aizvainoti un kam nodarīts pāri.
