«Padomju stāsts», radošās apvienības «Labvakar» veidotā filma par komunistiskajām represijām, kas ceļu pie skatītājiem sāka 9. aprīlī Eiropas Parlamentā Briselē, piektdien tika rādīta Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.
“Padomju stāsts”, radošās apvienības “Labvakar” veidotā filma par komunistiskajām represijām, kas ceļu pie skatītājiem sāka 9. aprīlī Eiropas Parlamentā Briselē, piektdien tika rādīta Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, bet šovakar pulksten 21.20 to varēs noskatīties LTV 1.
Bibliotēkas zāli piepildīja pārsvarā vecāki ļaudis, daudzi no politiski represēto apvienības “Staburadze”, Jelgavas Latviešu biedrības. Viens no skatītajiem Modris Ziemelis teica: “Priecājos, ka mums ir tādi drosmīgi cilvēki, kuri izveidojuši filmu, kādai bija jātop jau sen.”
Galvenie “Padomju stāsta” pieturas punkti ir 1932. un 1933. gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb “golodomors”, poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940. gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas, soda nometnes. Par Latviju tajā stāstīts samērā maz.
Pirms filmas demonstrēšanas uzstājās Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kas piedalījusies filmas uzņemšanai nepieciešamo līdzekļu piesaistē. Tajā laikā tika izplatīta Krievijā tapusī propagandas melu filma “Baltijas nacisms”, un mums ar deputātu Ģirtu Valdi Kristovski bija sajūta, ka ar tiem pašiem kino līdzekļiem jādarbojas pretī un tādēļ jāatbalsta filmas autors Edvīns Šņore, kurš bija mazpazīstams.
“Padomju stāsta” reklāmai savādi pakalpojis krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, kurš savā interneta dienasgrāmatā atzinis, ka pēc divu trešdaļu filmas noskatīšanās viņam bijusi vēlme nogalināt filmas režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību.
Bibliotēkas direktore Aija Nadziņa stāsta, ka 86 minūšu garā filma kopēta DVD diskā un tuvākajā laikā kļūs pieejama arī bibliotēkas lasītājiem.
