Jautājam, vai cīņā pret zaļo pūķi palīdzētu ierobežojums, atļaujot grādīgo dzērienu tirdzniecību īpašās vietās?
Jautājam, vai cīņā pret zaļo pūķi palīdzētu ierobežojums, atļaujot grādīgo dzērienu tirdzniecību īpašās vietās?
Ar skatu nākotnē
Lilita Caune slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskā dienesta vadītāja
Jā. Zinu, ka šāds projekts ir veiksmīgi realizēts Norvēģijā, kur alkohols un tabaka tiek tirgoti atsevišķi no citām precēm, un pierādījies, ka šāda nodalīšana maina sabiedrības attieksmi. Pie mums kā profilaktisks pasākums tas nestu zināmus augļus, taču ne uzreiz, te varam runāt par ieguldījumu nākotnei – tas būtu pasākumu kopums alkohola tirdzniecības un alkoholisma ierobežošanā. Alkoholisms ir sociāla slimība, un tam ir tiešs sakars ar tādām it kā ar dzeršanu nesaistītām jomām kā valsts labklājības līmenis un sociālā aizsargātība. Ja par to netiks domāts, nelīdzēs pat tirdzniecības ierobežojums līdz vienai stundai diennaktī. Te nepieciešama kompleksa pieeja, un jāsāk būtu ar konsekventu valsts politiku un stratēģiju. Tā ir kā ķeblītis ar trim kājām – likumdošanu, pieprasījumu un piedāvājumu –, un tām jābūt vienāda garuma. Ja runājam par Jelgavu, manā skatījumā, būtiskākās ir divas lietas – izglītot sabiedrību par šiem jautājumiem un tos cilvēkus, kuriem tā nepieciešama, motivēt meklēt palīdzību.
Šādi situāciju neizdosies atrisināt
Jānis Janovskis SIA “Veta” valdes loceklis
Uzskatu, ka, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, specializēti veikali nav ne izdevīgi, ne nepieciešami. Šādu tirdzniecības vietu pastāvēšana situāciju neatrisinās, un arī alkohola patēriņš nesamazināsies, īpaši jauniešu vidū – šī sabiedrības daļa tomēr vairāk patērē vieglos dzērienus, kā alu, sidru un kokteiļus. Ja tiks ierīkoti speciāli veikali, palielināsies izmaksas, būs jāuztur papildu štati, un tas galu galā būs izdevīgi nelegālā alkohola tirgotavām. Turklāt ikvienu tirdzniecības noteikumu var pārkāpt, un pat jaunais cilvēks, kuram gadi atļauj iegādāties alkoholu, vienā šādā pirkšanas reizē iegādāsies vairāk dzeramā nekā tikai pudeli alus, un ir gandrīz pilnīgi droši, ka viss nopirktais tiks arī ātrāk izlietots. Vēl absurdāks ir agrāk izskanējušais priekšlikums aizliegt alkoholu tirgot sestdienās un svētdienās. Kas tad notiks, cilvēki svētkus svinēs nedēļas vidū? Ar ko patlaban 12 – 20 gadu veci cilvēki ir nodarbināti? Mācās, sporto, ir citas ārpusmācību nodarbības? Ja nekā no tā nav, parasti aiz gara laika tiek izvēlēts sliktākais variants. Bez tam – mēs nedzīvojam siltajās zemēs, tādēļ ziemas mēnešos iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai “zāļu tiesai”, un tā nav jāmeklē specializētos veikalos.
Varētu paaugstināt vecuma ierobežojumu
Inga Šmate Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore
Šāds modelis jau darbojas Skandināvijas valstīs, un Latvija to varētu pārņemt. Patlaban vēl darba grupā risinās diskusijas, tiek iesniegti priekšlikumi. Pagaidām neesam sprieduši tik detalizēti, vai, piemēram, lielveikalos alkohola nebūtu vispār, vai tur būtu nopērkams, piemēram, alus. Taču ir ideja, ka alkohola tirdzniecībai tiktu izveidota atsevišķa, atdalīta nodaļa, lai tas neatrastos līdzās pārtikas produktiem. Rīgā jau ir šāda veikala piemērs. Patlaban grādīgie dzērieni jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir salīdzinoši viegli pieejami, un, tiekoties ar skolēniem, viņi saka – celiet alkohola cenas, nepārdodiet to mums! Uzskatu, ka te būtiska uzmanība jāpievērš izglītošanai veselības jomā, iesaistot nevalstisko organizāciju pārstāvjus, jo bieži vien jaunieši neapzinās alkohola lietošanas sekas. Nepieciešams arī popularizēt sporta pasākumus un izklaides bez alkohola, jo pašreiz diemžēl daudzviet tas ir vienīgais atpūtas veids. Domāju, ka līdz 20 gadiem varētu paaugstināt arī vecuma cenzu, no kura atļauts iegādāties alkoholu.
