Baņķieri ir optimisti, bet nekustamo īpašumu kompānijas pauž pesimismu.
Baņķieri ir optimisti, bet nekustamo īpašumu kompānijas pauž pesimismu
Vai Latvijas ekonomika pēc pēdējo pāris gadu straujā attīstības skrējiena sākusi atdzist? Un kāda būs mūsu “nosēšanās”, atgriežoties uz reālās dzīves pamata? Šie ir tikai daži jautājumi, kas jauc prātus ne vien ekonomistiem, bet arī mums, kas ņēmuši hipotekāros kredītus mājokļa iegādei, pirkuši automašīnas, izmantojot līzingu, vai iegādājušies jaunu televizoru, ņemot banku un citu finanšu iestāžu piedāvātos patēriņa kredītus.
No pēdējā laikā plašāk izskanējušiem iespējamo bankrotu piesaucējiem jāmin nekustamo īpašumu kompānijas valdes priekšsēdētāja Edgars Šīna izteikumi žurnālā “Lietišķā Diena”. Proti, aptuveni piektajai daļai no 200 tūkstošiem hipotekāro kredītņēmēju ģimeņu jau netālā nākotnē draudot bankrots, jo viņiem par īpašumu vajadzēs maksāt, lai arī kādu laiku saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība. Tas varētu izraisīt to, ka bankas atņems iegādātos mājokļus un “viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā”.
Tajā pašā laikā no banku sektora dzirdētais neliecina, ka šajā biznesā valdītu līdzīgi viedokļi – kredītņēmēju masveida bankrotēšana. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē rīkotajā diskusijā par nekustamā īpašuma attīstības tendencēm valstī Hansabankas Vērtēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ducis iepazīstināja ar nesen veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecinot par pretējo. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības potenciāls vēl ne tuvu nav sasniedzis savu piepildījumu. 15,6 procenti respondentu apsver iespēju iegādāties nekustamo īpašumu, kas ir tikpat daudz, cik vēlas iegādāties, piemēram, lielo sadzīves tehniku. Vienlaikus tikai 10,5 procenti domā par automašīnas pirkšanu. Tas nozīmē, ka mājokli plāno iegādāties vēl aptuveni 70 – 80 tūkstoši iedzīvotāju. No tiem 30 procentu – jau šogad. Pētījums atklājis arī kādu interesantu faktu – par hipotekārā kredīta izmantošanu respondenti neatkarīgi no ģimenes ienākumiem bija gatavi maksāt līdz 300 latiem mēnesī.
Kā klājas ar hipotekāro kredītu atmaksu? N.Ducis šajā ziņā nekādu lielu problēmu nesaskata. Hansabankas Jelgavas nodaļas kredītspeciāliste Aiga Mikīte uz jautājumu, kā jelgavnieki norēķinās par kredītiem, “Ziņām” apstiprināja, ka nokavēto maksājumu skaits ir “mērāms procenta daļās”.
Vai taisnība ir baņķieru optimismam vai nekustamo īpašumu kompāniju pesimismam, to rādīs nākotne. Vien vietā varētu citēt jaunās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes televīzijā sacīto, ka runas par visaptverošu krīzi Latvijas ekonomikā ir pārspīlētas. Tostarp arī
E.Šīna prognozes.
***
Viedoklis
Roberts Zīle Eiroparlamenta deputāts, ekonomists, bijušais finanšu un satiksmes ministrs:
Biju viens no tiem ekonomistiem, kuri, pirms Latvijā sākās nekustamo īpašumu bums, brīdināja, ka maksimāli jāierobežo spekulatīvie darījumi. Vairāku gadu laikā šajā ekonomikas sektorā apgrozījusies tik milzīga nauda, ka tās patiesos apmērus diezin vai izdosies kādreiz aprēķināt. Vai nekustamo īpašumu spekulācijas postošo ietekmi uz valsts ekonomiku apzinājās ekspremjers Aigars Kalvītis? Noteikti. Man gan grūti minēt iemeslus, kāpēc viņa valdība tik ilgi neko nedarīja, lai to apturētu.
Iekams vēl nav sākušies hipotekāro kredītu ņēmēju bankroti, valdībai jāizstrādā to aizsardzības mehānisms, kas aizņēmušies, lai iegādātos mājokli dzīvošanai. Piemēram, procentu maksājumus bankām varētu uzskatīt par privātpersonas attaisnotajiem izdevumiem. Man par to bijušas sarunas ar pašreizējo premjerministru Ivaru Godmani, un viņš šādu risinājumu atbalsta. Vien nezinu, kāda būs valdības nostāja kopumā, pareizāk sakot, kādu lēmumu pieņems Tautas partija, kuras pārstāvis finanšu ministrs Atis Slakteris ir atbildīgs par nodokļu politiku.
