«Top veloapmācības laukumi» (19. jūnijs). Marta: Ļoti jauki! Pamatskolā visiem būtu vajadzīgs mācību priekšmets – satiksmes noteikumi plus velobraukšana, lai, sekmīgi nokārtojot ieskaiti, iegūtu arī velotiesības.
“Top veloapmācības laukumi” (19. jūnijs)
Marta: Ļoti jauki! Pamatskolā visiem būtu vajadzīgs mācību priekšmets – satiksmes noteikumi plus velobraukšana, lai, sekmīgi nokārtojot ieskaiti, iegūtu arī velotiesības.
“Pareizais lēmums” (19. jūnijs)
arnis: Un tā tas turpināsies vēl četrus gadus – domāsim, runāsim un sauksim cits citu par čekistiem, jo to visu beigt nepietiek spēka, bet cik labi – ir par ko runāt.
inčuvārijs: Publiskot, un viss! Gan jau būsim tik gudri un atšifrēsim, kas cīnījās par un pret korupciju, par politiku nemaz nerunājot!
Kriksis: Es nesaprotu ažiotāžu, kas sacelta par šo tēmu. Pāris tūkstošos kartīšu atstāti pašu nevainīgāko cilvēku uzvārdi, un nu viņus grib atdot saplosīšanai tādiem asinskārajiem “taisnības cīnītājiem” kā “inčuvārijs”. Neesi padomājis, ka tai maisā, iespējams, ir kāds no taviem radiem?
“Izdemolē Jelgavas pils parku” (20. jūnijs)
deal: Tas droši vien pēc izlaiduma svinēšanas.
Pils iemītniece: Varbūt vienreiz velkam pilij apkārt žogu, lai tur nenāk ālēties no pilsētas un pils parkā nestaigā nekauņas ar vaļā palaistiem suņiem? Neticu, ka to izdarījuši studenti. Jelgavā taču izlaidumi bija arī skolās.
mamma: Nav ko meklēt vainīgos, paskatīsimies uz sevi. Vai vecākiem ir laiks audzināt savas atvases? Visi domā, kā tik nopelnīt iztiku. Un nav vainīgi ne skolotāji, ne policija. Mēs paši. Audzināšana sākas no mazotnes, nevis tad, kad rokās spēks salauzt soliņu vai ko citu.
dace: Vienmēr atradīsies kāds, kam niezēs pirksti šādi rīkoties. Skumji, protams.
Auditors: Pat ja policija būs ideāla (pēc šā atgadījuma spriežot, tā gan nav), tā netiks galā ar šādiem gadījumiem, jo nevar taču pa visu pilsētu izvietot posteņus. Ideja par parku un sabiedrisko objektu iežogošanu arī ir garām. Kam tad tie domāti, ja ne cilvēku apmeklējumiem un atpūtai? Mamma diezgan precīzi atklāja ļaunuma sakni. Vecākiem nav laika nodarboties ar atvasēm, jaunieši pamesti savā vaļā un nezina, kur likt enerģiju. Tad nu, lūk, arī rezultāts.
