Cik daudzi no mums uzdevuši šo jautājumu? Un cik daudzi palikuši šauboties – vai tiešām aizsargā?
Cik daudzi no mums uzdevuši šo jautājumu? Un cik daudzi palikuši šauboties – vai tiešām aizsargā? Lai uzzinātu, ko cilvēki domā par viņu personisko datu drošību, nevalstiskā organizācija “Privacy Latvia” vēl augustā pirms tā saucamās Rēzeknes Gaļas kombināta un TV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes lietas veica iedzīvotāju aptauju. Izrādās, vairums Latvijā – 94 procenti – dzirdējuši, ka tiek noklausītas kādu personu telefonsarunas. Tikai nedaudz mazāk – 80 procentu – respondentu pārliecināti, ka šīs sarunas tiek izmantotas pret kādu cilvēku vai institūciju. Neuzticība tiek izteikta arī interneta sakariem – tajā ievietotās anketas visbiežāk tiek izmantotas, lai piekļūtu personu datiem. Sākot no vārda un uzvārda un beidzot ar bankas konta numuru un pieraksta adresi. Bet 43 procenti aptaujāto par ziņu noplūdes avotu uzskata lielveikalos piedāvātās anketas, kuras aizpildot tirgotāji piedāvā iespēju laimēt dažādas balvas. Gandrīz visi aptaujātie pārliecināti, ka viņu dati ir neaizsargāti un jebkurā brīdī izmantojami, tomēr puse nav informēti, kādas ziņas par viņiem pieejamas un kur tās tiek glabātas. Atliek vien uzteikt respondentu optimismu – ja rastos aizdomas par viņu datu izmantošanu prettiesiskiem mērķiem, viņi vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
Tā nonākam pie virsrakstā uzdotā jautājuma būtības – kurā no vienpadsmit tiesībsargājošajām iestādēm, kam, piemēram, dota atļauja noklausīties telefonsarunas, varētu droši vērsties, lai būtu pārliecināti, ka tās nav iesaistītas kādās aizdomīgās spēlītēs? Ņemot vērā pēdējā laikā, ticamākais, Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnes kompromatu kara izraisīto telefonsarunu skandālu, vairs nav pārliecības, ka katrs kaut cik nopietns politiskais/ekonomiskais spēlētājs nav kādas šīs iestādes neoficiālais “patrons”. Pietiek kaut vai atcerēties pagājušā gada sakarsēto Jelgavas pašvaldības vēlēšanu gaisotni. Tikai pāris dienu pirms tām Finanšu policijai bija nepieciešams aizturēt un nogādāt uz pratināšanu Rīgā pašvaldības vadītāju, kas kandidēja vēlreiz. Acīmredzot “pilnīgi nejauši” policijas uzgaidāmajā telpā uzturējās dažu galvaspilsētas informācijas izdevumu pārstāvji. Vakar Finanšu policija paziņoja, ka lieta par a/s “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” bilances aktīvu iznomāšanu izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Cik noprotams, pēdējā skandālā ar TV žurnālistes I.Jaunalksnes privāto telefonsarunu noklausīšanos (vai nejaušības dēļ atkal priekšvēlēšanu gaisotnē?) iejaukta tā pati policija. Ņemot vērā jau zināmās “nejaušības”, pastāv aizdomas, ka dūmi bez uguns šoreiz nebūs novēroti. Tā vien liekas, ka visa Latvijas drošības orgānu sistēma prasīt prasās pēc pamatīga kapitālā remonta.
