Pēc tam, kad Valsts policijas apvienības «Apsardze» darbinieks šā gada pavasarī Jelgavas rajonā brauca dzērumā un uzskrēja stāvošai automašīnai, kā dēļ cieta tās pasažiere, par notikušo VP Iekšējās drošības birojs sāka kriminālprocesu.
Pēc tam, kad Valsts policijas (VP) apvienības “Apsardze” darbinieks šā gada pavasarī Jelgavas rajonā brauca dzērumā un uzskrēja stāvošai automašīnai, kā dēļ cieta tās pasažiere, par notikušo VP Iekšējās drošības birojs sāka kriminālprocesu. Taču to izbeidza un lēmuma norakstu Jelgavas tiesai nosūtīja ar būtisku noilgumu, tādēļ vainīgajam nepiesprieda ne administratīvo arestu, ne naudas sodu, ne arī atņēma tiesības.
Iekšlietu ministrijas pakļautībā strādājošās VP reģionālās apvienības “Apsardze” darbinieks 1965. gadā dzimušais jelgavnieks Vjačeslavs Vaļuks 20. maijā pulksten 20.30 Jelgavas rajona Platones pagastā virzienā no apdzīvotas vietas Poķi uz šosejas Jelgava – Lietuvas robeža (A 8) pusi, būdams alkohola reibumā, vadīja automašīnu “VW Caravelle”.
Ciematā pie mājas nr.12 viņš nepamanīja ceļa labajā pusē stāvošu automašīnu, par vēlu sāka bremzēt, tādēļ viņa spēkrats izmainīja kustību pa labi un sadūrās ar kādas citas automašīnas priekšējo daļu. Tās pasažiere guva miesas bojājumus.
Tiešām tikai divas pudeles alus?
Nespējot abām negadījumā iesaistītajām pusēm vienoties, tikai pulksten 22.10 par notikušo tika ziņots policijai. Pēc piecām minūtēm tās ekipāža devās uz Platoni un 23.10 sāka vietas apskati. Trīs stundas pēc avārijas pulksten 23.24 policijas darbinieki viņa izelpā konstatēja alkohola koncentrāciju vismaz 1,48 promiles. Otrais mērījums pulksten 23.40 uzrādīja 1,49 promiles. Aizturētais paskaidrojumā policijai norādīja, ka minētajā datumā svinējis dzimšanas dienu un bija izdzēris tikai divas pudeles alus. Ar automašīnu vedis ciemiņus uz autobusa pieturu.
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš pat šonedēļ bez pūlēm atceras notikušo. Viņš “Ziņām” skaidro, ka likumā nav noteikts, kad jāveic alkohola pārbaude. “Ekspertīzi veic brīdī, kad policisti to var izdarīt,” novēloto “trubiņā pūšanu” pamato A.Putniņš. Uz jautājumu, vai ticams V.Vaļuka paskaidrojums, ka izdzertas tikai divas pudeles alus un pēc trim stundām promiļu tik daudz, likumsargs noteic: “Tātad melo.”
Darbā piemērots bargākais sods
Nedēļu pēc negadījuma V.Vaļuks par savu rīcību ziņoja apvienības “Apsardze” priekšniekam Igoram Prohorovam. Par to tika veikta dienesta pārbaude. “Tā kā darbinieks brauca dzērumā un negadījumu izraisīja ārpus darba laika, viņam piemēroja brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam,” saka I.Prohorovs. Viņš padotā bezatbildīgo rīcību stingri nosoda, taču piebilst, ka V.Vaļuks ir labs darbinieks.
Viņš turpina strādāt šajā iekšlietu struktūrā, apsargājot valstiski svarīgus objektus, šonedēļ – Rīgas brīvostu. Citus pārkāpumus V.Vaļuks nav izdarījis. Šajā gadā viņu izvērtēs arī atestācijas komisija, kas var atstādināt no amata. “Ja mums būtu daudz darbinieku, sen jau viņu atlaistu,” piebilst I.Prohorovs, kura pakļautībā strādā 800 kadru.
Izdarīto vērtējis kolēģis citā struktūrā
Tā kā V.Vaļuks ne tikai brauca dzērumā, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet arī izraisīja ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo, par šo gadījumu sāka kriminālprocesu. Lietu izskatīja Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Iekšējās drošības biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas vecākais inspektors Romāns Krupnovs. Nodaļa veic pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās par VP darbinieku noziedzīgajiem nodarījumiem.
Lai gan notikuma vietā nevienam medicīniskā palīdzība netika sniegta, 22. maijā cietušās automašīnas pasažiere vērsās Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, viņai konstatēja diagnozi “mugurkaula kakla daļas saišu sastiepums” un “hiperekstenzijas trauma”, taču eksperti uzskatīja, ka to nevar saistīt ar minēto negadījumu.
V.Vaļuka darbību objektīvajā izpausmē tika saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču negadījumā it kā neviens nebija cietis, tāpēc R.Krupnovs nolēma kriminālprocesu šajā lietā izbeigt.
Lēmums atsūtīts novēloti, sodu nepiemēro
Pēc kriminālprocesa izbeigšanas “VW Caravelle” vadītāja V.Vaļuka rīcība bija jānovērtē administratīvā kārtā, par to pieņemot lēmumu.
Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai tā izbeigta, administratīvo sodu var piemērot ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kriminālprocesa izbeigšanas. Tā kā šāds lēmums pieņemts 3. jūlijā, Jelgavas tiesai šī lieta bija jāizskata mēneša laikā līdz 3. augustam. Taču minētais Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas vecākais inspektors R.Krupnovs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju Jelgavas policijai nosūtīja tikai 7. augustā, lai gan to bija pieņēmis jau 3. jūlijā.
Jelgavas tiesā šo lietu izskatīja nedēļu vēlāk, 14. augustā. Tā kā autovadītāja V.Vaļuka rīcībā bija saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes par transportlīdzekļa vadīšanu, ja personas izelpā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz vienu promili un nepārsniedz 1,5 promiles, minimālais sods, kas par šādu pārkāpumu tiktu piemērots, būtu piecu diennakšu arests, 400 latu sods un uz gadu atņemtas autovadītāja tiesības.
Tomēr iesāktā lietvedība novēlotā termiņa dēļ bija jāizbeidz, jo R.Krupnovs lietu uz Jelgavu nosūtīja nevis mēneša laikā, bet mēnesi un trīs dienas pēc sava lēmuma pieņemšanas. Tiesa nolēma atcelt aizliegumu V.Vaļukam izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un apliecību viņam atdeva.
Kā situāciju komentēja kāda Jelgavas tiesas tiesnese, visas pazīmes liecina, ka policija bijusi ieinteresēta lēmumu atsūtīt vēlāk. Taču likums neparedz, cik ilgā laikā tas obligāti jāizdara.
Par pārbaudi sākta dienesta izmeklēšana
Valsts Policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieka vietniece Iveta Smoča atzīst, ka tas ir nepatīkams gadījums, tomēr kategoriski noliedz, ka viens likumsargs “piesedzis otru”. “Protams, aizdomas var pastāvēt, tomēr tā ir paviršība vai nolaidība,” vērtē I.Smoča. R.Krupnovs paskaidrojis, ka pēc lietas izskatīšanas to nosūtījis apstiprināt prokuroram, bet pats devies atvaļinājumā, nesagaidot prokurora atbildi. Tā pienāca 21. jūlijā, bet neviens cits inspektora kolēģis lietu uz Jelgavu nav sūtījis.
Padoto R.Krupnovu priekšniece raksturo kā godprātīgu, apzinīgu un vienu no labākajiem. Jāpiebilst, ka viņš birojā strādā tikai aptuveni gadu.
Pēc “Ziņu” sniegtās informācijas Iekšējās drošības birojs sava darbinieka rīcību lūdzis izvērtēt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldei, tā kliedējot bažas, ka arī šajā lietā varētu būt ieinteresētas personas.
Izmeklēšanā mēneša laikā tiks noskaidrots, vai R.Krupnova rīcībā saskatāma apzināti negodīga rīcība.
Jāuzsver, ka dienesta pārbaude vien nozīmē, ka, iespējams, darbinieku rīcība nav bijusi viņu kompetencei atbilstoša.
Pēc šā gadījuma policijā vakar panākta vienošanās turpmāk materiālus uz rajonu policijas pārvaldēm izsūtīt, negaidot prokurora apstiprinājumu, ka lēmums par kriminālprocesu ir pareizs.
Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara palīgs Krists Leiškalns “Ziņām” sacīja, ka dienesta pārbaude šajā situācijā pauž arī ministrijas vadības viedokli.
***
Vai par iekšlietu struktūru darbiniekiem var teikt: “roka roku mazgā”?
Kristaps, spēlē ģitāru:
Domāju, jā. It īpaši policijā. Šādi stāsti dzirdēti bieži. Nav brīnums, ka iekšlietu struktūru darbinieki nebūšanu reizēs cits citu “piesedz”.
Liene, studente:
Jā, droši! Likumsargi savus pārkāpumus slēpj. Man ir vairāki paziņas, kas strādā policijā. Viņi atzīst, ka gadās “piesegt” kādu, kas pārkāpj, piemēram, ceļu satiksmes noteikumus. Vienkārši izliekas nemanām, ka notikušas nelikumības.
Māris, elektrotehniķis:
Man nav zināmi konkrēti gadījumi, kad kaut kas tāds būtu noticis. Grūti teikt. Baumām jau nevar ticēt.
