Vilma: Man šajā sakarā ir mūžīgais jautājums – kāpēc pie mums gandrīz neko nevar izdarīt normāli? Nemaz nerunājot, ka perfekti! Helmaņa ielas pieturā (virzienā uz pilsētu) pirms kāda laiciņa uzlika jauku soliņu un miskasti.
Vilma: Man šajā sakarā ir mūžīgais jautājums – kāpēc pie mums gandrīz neko nevar izdarīt normāli? Nemaz nerunājot, ka perfekti! Helmaņa ielas pieturā (virzienā uz pilsētu) pirms kāda laiciņa uzlika jauku soliņu un miskasti. Bija vienkārši superīgi, un nodomāju – nemētāsies atkritumi pa visu ielu. Pēc dažām dienām skatos – sols salauzts, miskaste puslauzta. Viens kungs mācēja pie pieturas paskaidrot, ka to taranējis auto. Paldies Dievam, ka tajā brīdi tur nav bijuši cilvēki. Tam autovadītājam būtu ātri vien jāizlabo nodarītais. Paveikts ir, bet par kā naudu? Sols nav nolikts tur, kur bija iecerēts, bet pirmajā reizē bija labi plānots! Tagad tas ir gandrīz trotuāra vidū. Vai pastāv arī darbu vadītāji, vai darbs, tas ir, objekts tiek pieņemts ar nodošanas/pieņemšanas aktu?
