Latvijas publiskās informācijas virtuālās realitātes telpā jau iestājusies īstena apokalipse.
Latvijas publiskās informācijas virtuālās realitātes telpā jau iestājusies īstena apokalipse. Valsts pārvaldē valda totāla nekompetence, pasīvums un korupcija. Vietējie uzņēmēji izmanto negodīgas metodes un nemaksā nodokļus. Sākas tiesas procesi pret ekonomiskajiem noziedzniekiem. Iekšzemes kopprodukta lauzītās līnijas kāpuma posmam drīz sekos mazais kritieniņš. Veikalos tirgo apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes pārtiku. Daži prognozē, ka jāaizbrauc būs vēl 200 tūkstošiem lieko. Meitenes ar plikajām nabām Vecrīgā nodarbojas ar prostitūciju.
Kāds efekts tiek panākts ar šādi piedrazotu publiskās informācijas telpu? Depresīvie nīkst vēl vairāk, cītīgi pērk grādīgos dzērienus un neuzņem pietiekami daudz saules gaismas. Darbīgie tiek apdullināti un paralizēti, vai iesaistīti informatīvajā ekonomikas karā kā ierindnieki frontes visās pusēs. Daudzi emigrē, jo nespēj neko mainīt.
Tomēr derētu aizdomāties, vai viss ir tik bezcerīgi un slikti, vai tiešām tuvojas pasaules gals? Pareizāk būtu runāt par ekonomisko grupējumu ietekmes sfēru vēlēšanu tuvošanos un bailēm no biznesa apjomu krituma, vai pat potenciālas kriminālatbildības.
Cilvēkam, kurš sevi saista tikai ar Latviju un primitīvajiem biznesiem, katras nozīmīgas izmaiņas un ienākošais ārzemju konkurents ir pasaules gals, jo tas prasa nepārtraukti mācīties. Taču vecāka gadagājuma cilvēkiem nav iemācīts izglītoties un mainīties atbilstoši apkārtējās vides un informācijas reālijām visa mūža garumā. Rodas situācija, kad viņiem tiek atņemts viss, tāpēc arī seko tik agresīva reakcija, kas rezultējas korupcijā, plānotos ekonomiskajos noziegumos, nespējā apvienoties grupās, visa jaunā un biedējošā atgrūšanā un reliģiozitātes pieņemšanā.
Tomēr visiem aktīvajiem optimistiem ir izeja no šķietamās nolemtības. Ja Latvijā nevar atrast klientus, tad tos var meklēt citur ES (brīvā pakalpojumu un darba spēka kustība). Ja vietējās bankas nedod kredītus visu veidu biznesu sākšanai, var meklēt citas bankas un riska investīciju fondus ar citiem maksimālajiem limitiem un attieksmi pret cilvēku darba apmaksu visā ES (brīvā kapitāla kustība). Ja nevar tikt pie iestāšanās fondu naudām, var pretendēt uz parastajiem ES attīstības fondu līdzekļiem ar lielākām prasībām pret projektu.
Izejas nav tad, ja sevi uz atlikušo mūžu mentāli saķēdējam tikai ar Latviju un aizmirstam, ka tagad esam impērijas pilsoņi ar tiesībām un iespējām, kuras pieejamas, ja aktīvi iekļausimies uz zināšanām balstītās ekonomikas attīstības procesā. Ar primitīvajiem biznesiem grib nodarboties lielākā sabiedrības daļa, tāpēc paliek pāri daudzas neapgūtas jomas ar potenciāli mazāku agresijas un konkurences līmeni.
Paradoksāli, bet šī izeja no nolemtības un bezcerības neliek emigrēt no Latvijas! Liekajiem ir jārod citas nodarbes, kas saistītas ar eksportu un zinātni (arī zinātniekiem noderētu veiklu pārdevēju un pieredzējušu projektu vadītāju palīdzība). Plēšoties savā starpā, bez kārotajiem labumiem riskējam palikt visi kopā.
Tomēr ar savas pozīcijas maiņu pasaules kartē un domāšanā vien nepietiks. Jāsper nākamais solis – jāspēj apvienoties grupās. Labākais padoms veiksmīgas akcionāru un vadības komandas izveidei būs proporcionālās daļās piedalīties tām profesijām, bez kurām šo biznesu nebūs iespējams palaist. Tie laiki, kad viens piesavinājās visu komandas peļņu un algas, ir neatgriezeniski pagājuši.
Protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kuri nespēs rast risinājumu. Tā ir problēma, ar kuru būs jāsadzīvo vēl ilgi, kamēr netiks būtiski attīstīta bērnu un pieaugušo izglītības sistēma. Gribētos izteikt skumju vērtējumu, ka cerības ir tikai uz impērijas līmeņa personību proaktīvo darbu sabiedrības labā un vadošiem norādījumiem no augšas.
ES bija vērts iestāties tāpēc, lai izrautos no mazas valstiņas materiālo un garīgo resursu trūkuma un iegūtu lielo impēriju sniegtās priekšrocības to pilsoņiem. Vērts dzīvot Latvijā, jo šeit vēl ir daudz vietas, kur būvēt zinātniskos institūtus. Nav obligāti jāpiedalās viena populācijas segmenta mentālajā agonijā, jo iespējams izvēlēties daudz spožāku nākotni jau šodien, tepat Latvijā.
Saīsināts no www.delfi.lv
