Nodarbinātības veicināšanas projekta laikā Jelgavā veikts socioloģiskais pētījums par pieejamajiem pakalpojumiem.
Nodarbinātības veicināšanas projekta laikā Jelgavā veikts socioloģiskais pētījums par pieejamajiem pakalpojumiem. Viena tā sadaļa atvēlēta, lai noskaidrotu, kāpēc iedzīvotāji pašlaik nesniedz savus pakalpojumus, kādi ir šķēršļi, lai sāktu uzņēmējdarbību, kas savukārt pilsētai nodrošinātu jaunas darba vietas un veicinātu konkurenci.
Darba gaitā firma “Euro data” telefoniski aptaujājusi 1003, bet tieši 105 jelgavniekus no jauniešu vecuma līdz cienījamiem gadiem. Lielākā daļa ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, ievērojams bijis arī pensionāru īpatsvars. Nodarbošanās ziņā gandrīz puse ir pensionāri, nepilna trešā daļa aptaujāto – darba ņēmēji, daži vidējā vai augstākā līmeņa vadītāji. Aptaujā iesaistīti arī 16 uzņēmēju, 29 pašnodarbinātie, 44 studenti, 69 bezdarbnieki. Izglītības līmeņa ziņā gandrīz vienādās proporcijās ir cilvēki ar vidējo izglītību (28,4 procenti), vidējo speciālo (28,3 procenti) un ar augstāko izglītību (27,8 procenti). Savukārt ienākumu ziņā dominē iedzīvotāji ar maziem ikmēneša ienākumiem – līdz 100 latiem (48,1 procents). Ceturtajai daļai tie ir līdz 200 latiem, 10,8 procentiem – līdz 300 latiem. Pārējiem – lielāki. Tiešajās intervijās dominē jelgavnieki vecumā līdz 54 gadiem, algoti darbinieki ar augstāko izglītību, kas ienākumu ziņā ir labāk situēti.
Zināšanu trūkums vai formāla aizbildināšanās
Vēlēšanos sākt uzņēmējdarbību izteikuši 16 procentu aptaujāto. Savukārt tiešo interviju dati liecina, ka interese par to nav tik pasīva. Trešā daļa atzinusi, ka viņi vēlas sākt uzņēmējdarbību, taču dažādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts. Visaktīvākie šajā ziņā bijuši respondenti studentu vecumā, kad vēl nav nostabilizējušies dzīvē, sākuši pastāvīgas darba gaitas un meklē dažādas iespējas, kā nodrošināt stabilus un pietiekamus ienākumus. Lai gan vīrieši ir nepilna ceturtā daļa no aptaujāto kopskaita, viņi bijuši nedaudz uzņēmīgāki par sievietēm. Samērā zemo pasivitāti vidējā vecuma grupā aptaujas veicēji skaidro ar to, ka daļa jau ir uzņēmēji vai pašnodarbinātie, kā arī strādā labi atalgotos darbos gan sabiedriskajā, gan privātajā jomā.
Kā izplatītākais iemesls nesākt uzņēmējdarbību visbiežāk minēts zināšanu trūkums. Tajā pašā laikā aptaujā noskaidrots, ka 68 procenti respondentu, kas izteikuši vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā, un vairāk nekā 60 procentu aptaujāto, kas noraidījuši šo vēlēšanos, ir daļējas vai puslīdz pilnīgas zināšanas. Tas liecina par iedzīvotāju slēpšanos aiz nezināšanas maskas. Viņiem būtu svarīgi pārvarēt iekšējo barjeru. Tiklīdz cilvēks uzskata, ka viņam ir kaut daļējas zināšanas, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, tā gatavība sākt biznesu būtiski palielinās un daudz neatšķiras no tās, kas piemīt cilvēkiem, kas šo jomu labi pārzina.
Līdzīga situācija vērojama tiešajās intervijās. Ja ir vēlēšanās nodarboties ar savu biznesu, tad šī procedūra ir vai nu daļēji vai pilnīgi skaidra – 63 procenti zināšanas uzskata par daļējām, 28 procenti tās vērtē kā pietiekamas. Savukārt tiem, kuri nav izteikuši vēlmi sākt savu biznesu, nav arī zināšanu šajā jomā.
Bezdarbnieki – auditorija, ar ko jāstrādā
Aptaujas veicēji secina, ka zināšanu trūkuma norādi lielā mērā var skaidrot ar to, ka aptaujātajiem nav vēlēšanas sākt savu biznesu. Tiešajās intervijās tikai ceturtā daļa dalībnieku minējuši, ka viņiem nav zināšanu. Lielākajai daļai kaut nelielas, tomēr ir. Ja vien cilvēks būtu gatavs, viņš atrastu iespēju kā noskaidrot nepieciešamās lietas.
Vislabākās zināšanas par uzņēmējdarbības aspektiem ir pašiem uzņēmējiem, kā arī dažāda līmeņa vadītājiem. Daudz neatpaliek arī pašnodarbinātie, jo tuvināti viņu nodarbošanos var uzskatīt par viena cilvēka uzņēmumu. Vislabākās zināšanas bijušas respondentiem, kuriem ir lielāki ienākumi. Iedzīvotājiem, kas pelna vairāk nekā 200 latu, informācijas līmenis par biznesa sākšanu ir krietni labāks nekā tiem, kas pelna mazāk.
Vistrūcīgākās zināšanas šajā jomā ir bezdarbniekiem un pensionāriem. Bezdarbnieki ir auditorija, ar ko attiecīgajām institūcijām vajadzētu strādāt, apmācīt, lai veicinātu viņu pašapziņu, zināšanu un prasmju paaugstināšanos, iedrošinātu un veicinātu konkurētspēju, iespēju sniegt savus pakalpojumus.
Traucējošie faktori sava biznesa sākšanai
Kā būtiskākais iemesls, kas traucē sākt uzņēmējdarbību, minēts “nav nepieciešamības” (43,7 procenti). Ņemot vērā, ka vairākumam aptaujāto (73 procenti) ir zemi ikmēneša ienākumi (zem 200 latiem), pamats domāt, ka iemesls ir cits. Vairāk nekā piektā daļa dalībnieku kā traucējošo faktoru norāda pārlieku lielo sākuma kapitālu. Pēc aptaujas veicēju domām, tas saistīts ar iespējamo zināšanu trūkumu – cilvēki nav informēti, cik lieli līdzekļi nepieciešami, lai nodibinātu uzņēmumu. Zināms, ka iedzīvotāji reti atklāti atzīst motivācijas trūkumu. Tā vietā bieži aizbildinās “ko nu es”, “man tas nav vajadzīgs” un tamlīdzīgi. Līdzīgi atbildēts uz aptaujas jautājumu.
Tiešajās intervijās respondenti bijuši atklātāki un nav aizbildinājušies ar standartfrāzēm. Kā galvenie iemesli minēti sākuma kapitāla (41 procents) un motivācijas (31 procents) trūkums. Tas savā ziņā skaidrojams arī ar nepietiekamo informācijas daudzumu. Pētījuma autori secina, ka nepieciešams izglītot potenciālos uzņēmējus un popularizēt uzņēmējdarbību gan Jelgavā, gan valstī.
Salīdzinot respondentus pēc nodarbošanās, jāsecina, ka pensionāri, bezdarbnieki un augstākā un vidējā līmeņa vadītāji kā traucējošo iemeslu minējuši “nav nepieciešamības”. “Euro data” atzīst, ka šāda atbilde bija gaidāma, jo nereti augstākā līmeņa vadītāji papildus ir arī īpašnieki kādā uzņēmumā vai arī pašreizējais statuss viņus pietiekami apmierina, lai domātu par profesijas maiņu. Savukārt pensionāriem uzņēmējdarbību varbūt patiešām vairs nevajag. To gan nevarētu apgalvot par bezdarbniekiem.
Sākuma kapitāla trūkumu kā svarīgāko iemeslu min 46 procenti studentu un 37 procenti nodarbināto. Pie traucējošiem iemesliem sākt uzņēmējdarbību jelgavnieki min arī nepietiekamu pašvaldības atbalstu jaunajiem uzņēmējiem un augsto birokrātijas pakāpi valsts iestādēs, kā arī telpu trūkuma problēmas pilsētā.
***
Ko darīt, lai veicinātu Jelgavas iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā?
Pētījuma autoru ieteikumi
– Nepieciešams veikt informatīvus un izglītojošus darbus, piemēram, rīkot seminārus vai konsultatīvus pasākumus, tādējādi iedrošinot iedzīvotājus veidot savu biznesu.
– Ar dažādiem līdzekļiem, gan plašsaziņas, gan bukletiem, nepieciešams iedzīvotājiem parādīt, kādi ir viņu un apkārtējās sabiedrības iespējamie ieguvumi, ja iesaistīsies uzņēmējdarbībā, tā veicinot jaunu darba vietu veidošanos un konkurences palielināšanos.
– Pašvaldībai jārod iespēja stimulēt vietējos iedzīvotājus veidot savu biznesu pilsētā, nevis ārpus tās. Tas būtu paveicams, piemērojot dažādas atlaides vai īpašas priekšrocības jaunu uzņēmumu veidotājiem, it īpaši pakalpojumu jomā, kuri iedzīvotājiem ir nepieciešami, bet nelielās konkurences dēļ samērā grūti pieejami.
