Akcentējot krievu dzejnieka Nikolaja Ņekrasova teikto – pilsonim dzīvot sava tuvākā labā –, Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite aicināja kopīgi domāt, kā izkopt pilsonības apziņu, lai tā sabiedrībā būtu garīga vērtība.
Akcentējot krievu dzejnieka Nikolaja Ņekrasova teikto – pilsonim dzīvot sava tuvākā labā –, Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite aicināja kopīgi domāt, kā izkopt pilsonības apziņu, lai tā sabiedrībā būtu garīga vērtība.
2. pamatskolā uz apaļā galda diskusiju par pilsonības jautājumiem vakar bija pulcējušies Jelgavas skolu vecāko klašu skolēni, Naturalizācijas pārvaldes un Sabiedrības integrācijas centra speciālisti un viesi no kaimiņvalstu mācību iestādēm.
Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde līdz ar stāstījumu par pilsonības iegūšanas iespējām mudināja interesentus trešdienās informācijas dienās pārbaudīt naturalizācijai nepieciešamās zināšanas latviešu valodā un vēsturē izmēģinājuma eksāmenā. Pārvaldē arī pieejama visa informācija.
Jelgavā dzīvo 50 tautību pārstāvji, latvieši no tiem – 54 procenti, tāpēc Sabiedrības integrācijas centra svarīgs uzdevums ir veicināt naturalizāciju, atzina centra vadītāja Rita Vectirāne. Viņa uzsvēra, ka liela loma pilsoniskās apziņas veidošanā, kas cittautiešiem arī sekmē naturalizāciju, ir dalība dažādās sabiedriskās organizācijās. Jelgavā tādu ir 250, 40 var atzīt par aktīvām, taču aptaujas liecina – tajās maz iesaistās krievu tautības cilvēku, īpaši jauniešu.
Tallinas krievu ģimnāzijas “Hābersti” direktors Sergejs Teplovs uzsvēra, ka arī Igaunijā par izglītības iestāžu uzdevumu izvirzīta pilsoniskā audzināšana. Tas tiek panākts, skolēniem izstrādājot projektus, veicot izpētes darbus un aptaujas. Vecāko klašu audzēkņu atbalstu guvis mācību priekšmets “Valsts aizsardzība”.
Lietuvā saņemt pasi vairs nav obligāti, stāsta Šauļu vidusskolas “Santarves” vēstures un politikas skolotāja Olga Neumova. To aizstāj identifikācijas kartes, kas atzītas 29 valstīs. Taču Lietuva saskārusies ar tolerances trūkuma problēmu. Pētījums liecina, ka mūsu kaimiņvalstī 31 procents negribētu dzīvot līdzās ebrejiem, 51 – musulmaņiem, bet 71 – čigāniem.
***
Uzziņai
– Šā gada 1. janvārī Latvijā bija 1 834 282 pilsoņi, 418 440 nepilsoņi, 38 043 ārvalstnieki, bezvalstnieki, Jelgavā – 50 175 pilsoņi, 14 509 nepilsoņi, 1145 ārvalstnieki, rajonā – 30 449 pilsoņi, 6484 nepilsoņi, 244 ārvalstnieki.
– 11 gados pieteikumus pilsonības iegūšanai Latvijā iesnieguši 119 606 cilvēki, pilsonību saņēmuši – 117 834, Jelgavā – 9000.
– Pašlaik Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļā ir 914 iesniegumu.
