Pagājušā gada novembrī Latvijas pareizticīgās baznīcas vadība pēc vairākiem aizrādījumiem par neatbilstošu saimniekošanu uz nenoteiktu laiku no darba atbrīvoja Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgās draudzes vadītāju tēvu Feofanu.
Pagājušā gada novembrī Latvijas pareizticīgās baznīcas vadība pēc vairākiem aizrādījumiem par neatbilstošu saimniekošanu uz nenoteiktu laiku no darba atbrīvoja Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgās draudzes vadītāju tēvu Feofanu. Viņam tiek pārmesta cilvēku izmantošana nealgotā darbā draudzē Jelgavā un tā saucamajā patversmē saimniecībā “Annas” Vircavas pagastā. Līdzšinējā saimniekošana nav dokumentēta, nav zināms, kur daudzu gadu garumā palikusi lauku saimniecībā saražotā produkcija. Šajā publikācijā atspoguļota tikai daļa viedokļu. Tēvs Feofans it kā atpūšoties kādā sanatorijā, un ar viņu “Ziņām” sazināties neizdevās.
Pēc tēva Feofana atstādināšanas no kalpošanas Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzē (pāri gaisa tiltam) pēdējos četrus mēnešus mācītāja pienākumus pildīja Latvijas pareizticīgo baznīcas sinodes (augstākā izpildvara) sekretārs virspriesteris ar 15 gadu darba stāžu Aleksandrs Nagla.
“Ziņas” kopā ar A.Naglu devās apskatīt baznīcas apkaimi un saimniecību “Annas” Vircavas pagastā.
Sakopta tikai priekšpuse
Līdz baznīcas durvīm apkārtne ir sakopta, izrādot Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes teritoriju, stāsta virspriesteris Aleksandrs. “Te ir kā Potjomkina sādžā – no priekšpuses viss kārtībā, bet aiz sētas mēslaine.” Uz “Ziņu” jautājumu, vai iemesls ir vairāk nekā desmit gadu kalpojušā tēva Feofana nolaidība, sinodes sekretārs atbild, ka tā saucama nevis par neizdarību, bet gan par mērķtiecīgu darbību.
Aiz baznīcas ēkas plašā teritorijā atrodas daudz šķūnīšu, siltumnīcu, treileru un citu pagaidu būvju. Daļā visu gadu dzīvo 10 – 15 cilvēku, bet vairākas piekrautas ar lietotiem apģērbiem un citām mantām. Kāds bijis tēva Feofana mērķis, veidojot šādus nevajadzīgu lietu krājumus? Pēc virspriestera domām, ja būtu griba palīdzēt, vēl labos apģērbus valkātu cilvēki, nevis gadiem tos kaudzēs krātu neapkurināmās telpās. Tagad mantas tiekot šķirotas derīgās un vairs nelietojamās. Šajā ziemā izdevies sākt uzpost baznīcas tuvējo apkārtni. Ik nedēļu uz atkritumu izgāztuvēm izved pa lielajam konteineram sadzīvē nevajadzīgu mantu, ko iemītnieki gadu gaitā savilkuši. Pusnodegušā šķūnī savākti veci apkures katli un citas nolietotas mantas. Uz ierosinājumu visu aizvest un būvi nojaukt iemītnieki atbildējuši, ka gan jau sadzīvē kādreiz noderēšot.
Cilvēki – vergi
Starp uzslietajām būvēm pirms pulksten septiņiem trešdienas rītā manām rosāmies vairākus cilvēkus. “Varētu teikt, ka tie ir cilvēki vergi,” saka A.Nagla un piebilst – ja viņi strādātu ticības vārdā un baznīcas labā, aiz baznīcas nevaldītu tāda nekārtība. “Šī ir pilsētas draudze. Tas nav klosteris, un, lai gan draudzes locekļi var te dzīvot pastāvīgi, viņus nedrīkst izmantot savām interesēm,” tā sinodes sekretārs. Viņš pašreizējo ļaužu kopienu dēvē nevis par draudzi, bet gan par sektu. Dīvaini arī, ka pie svētnama apmetušies nevis vietējie, bet gan iebraucēji no Rīgas un citām pilsētām. Par darbu nemaksā. Viņi pārtiek no tā, ko draudze saņem ziedojumos, – no produktiem, kam beidzies derīguma termiņš. Priesteris Aleksandrs vērtē, ka tēvs Feofans izveidojis psiholoģiski it kā pareizu kārtību ar domu: es taču baroju visus, kas to prasa. Tomēr redzams, ka cilvēki strādā par vēdera tiesu.
Viņi tur apmetušies uz pastāvīgu dzīvi, un, pēc A.Naglas sacītā, cilvēkiem iedvesta pārliecība, ja par viņiem nelūgsies, viņi aizies bojā.
Kādu jaunu vīrieti, kam virspriesteris skarbā balsī pavēl iet turpināt darbu, Aleksandrs atvedis no saimniecības Lielvircavā. “Viņam iespēra govs. Dzīvesveida dēļ izjaukta imūnsistēma, kājā izveidojās nedzīstoša brūce, bet pie mediķiem viņu neveda, sakot, ka pats vainīgs un Dievs palīdzēšot. Sinodes sekretārs pārliecināts, ka līdz ar siltāku laiku liela daļa šo cilvēku no draudzes aizies, jo atradīs citu vietu, kur pārnakšņot.
Aiz baznīcas tur trušus
Vairāk nekā desmit būros draudzes locekļi audzē trušus. Nav zināms, vai dzīvnieku turēšanai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) devis atļauju un vai tie tiek regulāri vakcinēti pret lipīgajām slimībām.
“Kur izaudzētie dzīvnieki paliek?” jautā virspriesteris. Pēc viņa domām, visus garaušus paši apēst nevarot. “Iepriekš tēvs Feofans apgalvoja, ka ikdienā tiekot ēdināts simtiem cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas jeb tā sauktie bomži, tomēr šo četru mēnešu laikā esmu pārliecinājies, ka tā vis nenotiek.”
Vienā pusē iekārtots neliels dārzs. Tēvs Feofans laicīgajā dzīvē bijis Pjotrs Pažedajevs un strādājis par kuģa kapteini. Kad kļuvis par garīdznieku, baznīcas dārzā novietojis nezināmas izcelsmes liellaivu. Virspriesteris smaidot teic, – laikam tādēļ, ja sāktos otrie grēku plūdi.
Ko par to saka pareizticīgo baznīcas vadība? A.Nagla teic, ka tēvs Feofans, kas priestera kārtā kalpojis ilgāk nekā 15 gadu, vairs nav bijis kontrolējams. “Šeit ir baznīca, rīkoties, kā to darījis tēvs Feofans, nedrīkst. Darbs ar draudzes spēkiem jāveic priestera vadībā.”
Aizrādīts vairākkārt
“Ziņas” vaicāja sinodes sekretāram, vai pilsētas un baznīcas vadība nav norādījusi tēvam Feofanam par viņa nolaidīgo saimniekošanu. A.Nagla teic, ka aizrādījumi bijuši. Savulaik diezgan liels skandāls bijis par uzcelto žogu, arī baznīcas vadība pēdējo septiņu gadu laikā daudzkārt aicinājusi tēvu Feofanu mainīt rīcības stilu. Tomēr paklausība nav manīta. Tā tēvs Feofans pats sevi no baznīcas izslēdzis. Patlaban viņš nekalpo Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzē, bet nav izslēgts, jo Dievs jebkuram cilvēkam dodot iespēju saprast savas kļūdas un laboties. Šajā ziemā izdevies sākt uzpost baznīcas tuvējo apkārtni. Ik nedēļu uz atkritumu izgāztuvēm izved pa lielajam konteineram sadzīvē nevajadzīgu mantu, ko iemītnieki gadu gaitā savilkuši.
Mainījušies vien cilvēki
Pēc Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes apkārtnes apskates kopā ar baznīcas pārstāvi devāmies uz Vircavas pagastu, kur pusotru kilometru no Lielvircavas centra virzienā uz Oglaines ciema pusi padomju laika fermās kādreizējā Vaiteku saimniecībā dzīvo ap desmit cilvēku.
Uz tā saukto patversmi braucam pēc pulksten septiņiem. Baznīcas vīri teic, ka iemītnieki vēl gulēšot, tāpēc vieglāk būšot iekļūt saimniecībā, ko apjož žogs.
Vārti ir vaļā, saimniecībā valda rosība. Pie ieejas fermā vērojama liela nekārtība, ar pārtikas atkritumiem pārpildītie spaiņi apgāzušies, ainu paspilgtina pavasara dubļi. Vairākviet piesieti rej lieli suņi. Kopš pagājušās reizes, kad “Ziņas” ciemojās “Annās”, pagājuši pieci gadi, bet mainījies, izņemot cilvēku sastāvu, nekas nav. Turpat atrodas vilciena vagons, kurā vasarā dzīvojot bērni, kas tiekot apmācīti lauku darbos. Sastopam gan tikai pieaugušos.
“Kamēr strādāsim, Dievs ļaus dzīvot”
Kūts vienā galā iekārtotajā nosacītajā virtuvē divas sievietes gatavo brokastis. Patumšās telpas sienas rotā skaistas svētbildes, uz gara koka galda izkārtoti maizes trauki. Pa gaiteni ceļš ved uz cūku fermu, kur vairāki cilvēki baro rukšus.
Teju visi tur dzīvojošie esot pareizticīgie. Tam ne gluži piekrīt virspriesteris Aleksandrs: “Četru mēnešu laikā, kopš draudzē vadu dievkalpojumus, neviens “Annu” iedzīvotājs nav vests uz Jelgavu uz dievkalpojumu, lai gan saimniecībai pieder divi mikroautobusi. Šķiet, ļaudīm nav bijis arī vēlēšanās to darīt.”
Pēdējo nedēļu laikā tēvs Sergijs un virspriesteris Aleksandrs pāris dievkalpojumu organizējuši saimniecībā.
Kāds ir tās iemītnieku mērķis? Kāpēc viņi tur dzīvo un strādā par maizes riecienu? Sinodes sekretārs apgalvo: “Cilvēki domā, kamēr strādās un lūgsies, tikām Dievs ļaus viņiem dzīvot.”
Pēdējos četrus mēnešus tēvs Feofans Vircavas pagasta “Annās” neesot redzēts. Pēc vietējo stāstītā, arī iepriekš ieradies tikai pāris reižu mēnesī, lai uzdotu darbus un novērtētu paveikto. Svētbrīžus saimniecībā neesot organizējis. Pirmo reizi šo gadu laikā strādnieki uz baznīcu atvesti šā gada pareizticīgo Ziemassvētkos.
Kur paliek saražotais?
A.Nagla stāsta, ka pagājušā gada novembrī, kad pēc tēva Feofana atstādināšanas atbraucis uz saimniecību, viņam teikts, ka tur mītot vairāki simti mājputnu. Dokumentos rakstīts, ka katru dienu uz baznīcu atvests vien desmit vai divdesmit olu. Kur produkcijas ceļš līkumo no saimniecības līdz baznīcai, ja galapunktā nonāk, piemēram, desmit olu un trīslitru burka saldā krējuma, sinodes sekretāram nav ne jausmas.
Turpat Vircavas pagastā citu strādnieku aprūpē nodots vairāk nekā 100 draudzes bišu saimju. Pēc pērnās ziemas dzīvas palikušas 110, bet medus baznīcā tā arī neesot manīts. Strādnieki pārliecināti, ka kāds vīrietis vārdā Romāns regulāri visu nogādājot baznīcā. Viņš bijis pārvaldnieks, kas ne tikai produkciju vedis prom, bet piegādājis lopbarību un iemītniekiem iztiku. “Ziņām” nedēļas laikā ar viņu sazināties neizdevās. Neesot vairs manīts.
Saimniecībai piegādāta pārsvarā baznīcai ziedotā produkcija. Kombinēto lopbarību dāvinājusi akciju sabiedrība “Jelgavas dzirnavas”, kāda maizes ceptuve ziedojusi maizi.
Savukārt Romāns, kas pagājušajā nedēļā no darba atbrīvots, neko nav teicis, aizbildinoties, ka tēvs Feofans liedzis ko pļāpāt. Sākumā pat virspriesteris nav laists saimniecībā. Vēlāk pēc dokumentiem noskaidrojies, ka ik mēnesi “Annās” nokauj desmit līdz piecpadsmit cūku. Strādnieki teikuši, ka gaļu apēdot paši, tomēr desmit cilvēkiem tas diezin vai būtu pa spēkam. Turklāt strādnieku izskats liecina, ka ēdamā pēdējā laikā trūcis.
Tikai nesen pareizticīgo baznīcas metropolītam izdevies uzzināt, ka jau pirms trim gadiem fermas ar 2,7 hektāriem zemes to bijušais īpašnieks Arvīds Atkačovs uzdāvinājis Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzei.
Nodarbinātas ieslodzītās
Pēdējos divos gados tēvs Feofans iesaistījies probācijas dienesta aktivitātēs. Šūšanas uzņēmuma SIA “Magone” un biedrības “Labā cerība” valdes priekšsēdis Rīgas Domes deputāts Igors Zujevs darbojas fondā, kura uzdevums ir palīdzēt kādreizējiem cietumniekiem atgriezties dzīvē. Sieviešu cietumu bijušās ieslodzītās uz trim mēnešiem tika atbrīvotas un darba mācībā nosūtītas uz Vircavas pagastu, turklāt sieviešu pieskatīšanu apņēmies pats tēvs Feofans. Pēc noteiktā termiņa viņa uzdevums bijis katru sievieti raksturot, pēc tā noteikts, vai likuma pārkāpēju atbrīvos pirms laika un ar minētā fonda starpniecību iekārtos kādā darbavietā vai arī viņai jāizcieš viss sods. Valsts sievietēm šajā laikā ik mēnesi maksāja 20 latu, cietumnieču pieskatīšanai un garīgai atbalstīšanai no valsts algota arī kāda draudzes sieviete, kas, pēc garīdznieku stāstītā, gan uzturējusies baznīcā Jelgavā un strādājusi tēva Feofana vajadzībām. Pa divām trim ieslodzītajām bez atlīdzības Vircavā strādājušas līdz pagājušā gada novembrim.
Feofans saņēmis apjomīgus ziedojumus
Pēc virspriestera sacītā, tēvs Feofans ik gadu saņēmis ievērojamus ziedojumus. Pēdējā gadā draudzei mantiski un naudā ziedots vairāk nekā 50 tūkstošu latu. Kā tas izmantots, dokumentu neesot. Kārtīgas uzskaites nav bijis, tāpēc par visu baznīcas budžetu ziņu nav. Pēc pēdējo mēnešu darba Jelgavā A.Nagla zina stāstīt, ka draudze un Vircavas saimniecība mēnesī elektroenerģiju patērē 150 – 170 latu apmērā.
Gan elektroinstalācija, gan ūdensvads un kanalizācija Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzē ir kritiskā stāvoklī. Tas nozīmē, ka tēva Feofana darbošanās laikā iekštelpu remontdarbos nekas nav ieguldīts.
Nesen draudzes namam mainīts jumts, taču arī tam nav bijuši jātērē draudzes līdzekļi. Cilvēki strādājuši Dieva vārdā bez atlīdzības, savukārt kupolu apzeltīšanai nepieciešamo summu saziedojuši uzņēmēji.
Spriežot pēc tā, kādā stāvoklī ir “Annas”, arī saimniecības attīstībā, ēku atjaunošanā un apkārtnes sakopšanā nekas nav darīts.
Neskaidrības ar naudas darījumiem un saimniecībā saražotās produkcijas patēriņu vedina domāt, ka godīgi šīs lietas nav notikušas.
Latvijas pareizticīgā baznīca līdz šim nav vērsusies pie likumsargiem ar lūgumu izvērtēt tēva Feofana saimniekošanu.
Lopi ir paēduši un aprūpēti
Pagājušajā nedēļā saimniecībā, kas Zemesgrāmatā reģistrēta kā “Annas”, mita 114 cūku, ap 20 govju, 65 kazas un aitas, kā arī ap simts vistu, zosu, pīļu un tītaru.
Pavasarīgā pēcpusdienā kopā ar PVD Jelgavas pārvaldes veterināro inspektori Dzidru Zasu “Ziņas” uz Vircavas pagastu devās vēlreiz. Minētā saimniecība PVD ir zināma. To pārrauga Vircavas pagastā praktizējoša veterinārārste Līga Bergmane. Lopiem regulāri veic analīzes, un tos vakcinē pret infekcijas slimībām. Vakcinēti arī visi seši saimniecības suņi. Patversmes vārti ir vaļā. Tās iemītnieki sākumā gan ir manāmi neapmierināti, bet viesus ielaiž. Viņi teic, ka pēdējā laikā katru dienu kāds braucot pārbaudīt situāciju patversmē. Tas šejieniešus nedaudz nogurdinājis. Noguruma iemesls varētu būt arī virspriestera minētais pārtikas trūkums vai gavēnis.
Saimniecību izrāda Georgijs. Viņš tikai pēdējā laikā pildot tāda kā pārvaldnieka funkcijas. Pirms tam to veikusi kāda sieviete vārdā Līga. Veterinārā inspektore nevilcinās aizrādīt, ka iemītnieki nav ievērojuši noteikumus, ka līdz maija beigām putni turami slēgtās telpās. “Annās” tie pastaigājas iežogotā laukumā, kur no augšas brīvi var piekļūt savvaļas putni. Georgijs noteic, ka par šādu nosacījumu neko nav zinājis, un apsola jau nākamajā rītā putnus neizlaist.
Apskatot lopbarības sagatavošanas traukus, Dz.Zasa pastāsta, ka iepriekš norādīts cūkām neizbarot sapelējušu maizi, ko piegādā no kādas Jelgavas maizes ceptuves. Inspektore pārliecinās, ka prasības tiek ievērotas.
Cūku mītni izrāda par rukšiem atbildīgais Anatolijs. Visām sivēnmātēm un barokļiem ausīs krotālijas, tas nozīmē, ka lopi ir uzskaitīti. Tur mīt 19 sivēnmāšu. Dz.Zasa piebilst, ka pagājušajā vasarā rukšu kūts izbalsināta, arī tas ir papildu garants, ka lopu labturības prasības ievērotas. Virs sivēnmāšu aizgaldiem piestiprinātas zīmes, kur precīzi norādīts lecināšanas, atnešanās datums un citas svarīgākās ziņas. Sivēni ir veselīgi, tos pie sivēnmātes tur pat pusotru mēnesi, lai gan drīkst atdalīt jau 28 dienu vecumā.
Tā kā produkcija netiek realizēta tirgū, nav tik stingru piena dzesēšanas, lopu kaušanas un citu nosacījumu, norāda Dz.Zasa.
Arī teļu un govju kūtī viss tīrs, lopi apaļīgi, tiem izbaro arī minerālvielas un laizāmo sāli. Ausīs numuri.
Pirms aizbraukšanas Dz.Zasa aizpilda lērumu dokumentu, vienīgais pārkāpums – putnu turēšana nenoslēgtā telpa – šīs nedēļas sākumā izrunāts ar Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes pagaidu vadītāju tēvu Sergiju.
Arī sarunā ar inspektori izskan doma, ka šeit pietrūkst īstas vadības.
Patversme vajadzīga
Saimniecības iemītnieki “Ziņām” vairākkārt uzsvēra, ka darbu gūzmā neatliek laika apkārtnes sakopšanai. Vaicājām Georgijam, kāpēc jātur tik daudz lopu, ja ar darbiem netiek galā. Viņš uzskata, ka vainojama lielā strādnieku mainība, līdz ar siltāka laika iestāšanos pavasarī daudzi paklīstot. Pirms divām dienām “Annās” dzīvoja 11, bet nu jau vairs tikai astoņi iemītnieki. Ziemas sākumā mitinājušies 17. Atlikušajiem jāpadara savi un vēl citu pienākumi. Arī Georgijam kā saimniecības vecākajam jārūpējas par liellopiem, govīm un putniem.
Viņš ir no Daugavpils. Saimniecībā ar vairākiem pārtraukumiem dzīvo divus gadus. Ģimene savulaik izjukusi, tēvs Feofans piedāvājis apmesties “Annās”. Pēc laika patversmi pametis, bet šejienieši lūguši atgriezties, lai palīdzētu saimniecībā.
Georgijs teic, ka viņus neinteresē nesaskaņas baznīcas vadībā: “Te dzīvo vienkāršāko slāņu pārstāvji, kam šāda patversme ir ļoti nepieciešama. Kāds te nokļuvis pēc cietuma, cits iznācis no psihiatriskās slimnīcas, cits nodzēris dzīvi, bet vēl kādam šī vieta bijusi patvērums pēc ģimenes izjukšanas.” Vairāku gadu garumā tur padzīvojis vismaz tūkstoš cilvēku. Georgijs vēlreiz uzsver, ka patversme vajadzīga ļaudīm, kam nav kur palikt. ***
Svetlanas stāsts
Svetlana “Annās” dzīvo jau trīs gadus. Viņai ir 60 gadu. Pirms nokļuvusi Vircavā, sieviete bijusi ļoti slima. “Atnācu pie tēva Feofana, viņš piedāvāja iespēju šeit strādāt. Tad veselība uzlabojās.” Vai ar dzīvi apmierināta? Sveta atbild, ka, protams, nē, bet šeit viņai sniegta iespēja strādāt. “Es to augstu vērtēju, daudziem pasaulē pat šādas iespējas nav. Man bija izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta situācija – pensijai nepieciešamos 30 gadus nenostrādāju, pensionēties varēšu tikai pēc pusotra gada.” Sievietes mūža lielākā daļa pagājusi Rīgā, pirms trim gadiem pārcēlusies uz Jelgavas rajonu. Tetelē dzīvojot arī dēls, un viņu Svetlana sauc par savu ģimeni, jo vairāk neviena nav.
Kundze atzīst, ka nekārtīgā apkaime ir pašu 11 iemītnieku vaina, bet akcentē arī nogurdinošo ikdienas darbu: “Esam pārāk maz, bet lopu daudz. Visi jāapkopj, jāpabaro. Vairāk vajadzētu vīriešu roku spēka.”
Svetlanas pārziņā ir ap 65 aitām un kazām. Uz brīdi Svetas trīsošajā balsī jaušams liels pagurums, bet uz jautājumu, kāpēc tik daudz lopu saimniecībā nepieciešams, viņa, raustot plecus, atbild, ka, iespējams, darbs viņai palīdz atrast sevi. Sieviete piekrīt, ka lopu skaits jāsamazina, bet piebilst, ka saimniece jau nav viņa. Līdz šim tēvs Feofans noteicis, cik kas audzējams fermās. Lai arī nepārliecinoši, kundze teic, ka tēvs Feofans viņai daudz palīdzējis. Sarunā iesaistās sinodes sekretārs Aleksandrs, jautājot, ko viņš palīdz, ja saimniecības cilvēkiem pat ēst neesot ko un saražotais tiek aizvests. Svetlana uzskata, ka viņai nebūtu labi apspriest mācītāju, bet piekrīt, ka pēdējā laikā ar pārtiku trūcīgi. Pēc Lieldienām varēšot kaut kādu lopu.
Par saražotā izlietojumu Sveta stāsta izvairīgi. Pienu, gaļu un olas uzturā lietojot paši un atbraucēji, taču lielāko daļu ik dienu nogādājot baznīcā Jelgavā. Produkciju aizvedot kāds Romāns. Pēdējās trīs dienas gan neesot bijis. Kas saimniecībā notiek vasarā, viņa nezina, jo siltos mēnešus pavada kopā ar lopiem ganībās.
***
Pašvaldības viedoklis
Kā “Ziņām” sacīja Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, pēdējos vismaz sešus gadus pagasta iedzīvotājiem nesaskaņu ar patversmes iemītniekiem nav bijis. Viņš iespēju likstu pārņemtiem ļaudīm uz laiku apmesties saimniecībā vērtē pozitīvi un piebilst, lai gan viņi dzīvojot noslēgtu dzīvi iekšpus teritorijas žoga, patversme ir iecirkņa inspektora Sergeja Masaļska pārraudzībā.
***
Baznīcas vadības viedoklis
Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris sinodes sekretārs A.Nagla: “Lai gan tas varbūt izklausās skarbi, bet baznīcā demokrātija nav un nebūs iespējama. Jebkurš pasaules iedzīvotājs nekādi nevar būt līdzvērtīgs Kristum. Ja kāds to censtos izdarīt, tā būtu Bābeles torņa celšana, par ko Dievs savulaik cilvēkus nežēlīgi sodījis. Laicīgajā dzīvē katrs var kļūt par valsts prezidentu, bet garīdzniecībā nevienam nav ļauts sevi pielīdzināt augstākajam spēkam – Dievam. Baznīcas darba struktūra lielā mērā ir līdzīga armijai – mēs nestrādājam, bet gan kalpojam. Šie patversmes cilvēki arī it kā kalpo, tikai neatbildēts ir jautājums – kam.”
