Daudzus gadus svinēto svētku dienu neaizplīvuro politiķu ideoloģija.
Daudzus gadus svinēto svētku dienu neaizplīvuro politiķu ideoloģija. Visi aptaujātie uzskata – svētkiem būt!
Daiga Latkovska modes nama “Tēma” direktore:
Daudzas to noteikti vēlas
Es vairāk esmu par jā, nekā nē, turklāt tā ir starptautiska svētku diena. Lielai daļai sieviešu tā ir asinīs, daudzas noteikti atceras, kā saņēma ziedus, un daudzas to noteikti vēlas joprojām. Manuprāt, arī vīrieši šajā dienā grib izrādīt uzmanību un apsveikt.
Pasaule ir pilna ar aizspriedumiem. Ja nedomā, kas ko nosaka vai diktē, bet kā galveno uztver svētkus, viss ir kārtībā.
Andris Tomašūns pedagogs:
Vieni svētki vairāk vai mazāk
8. marts tagad atzīts pat no valsts puses, un sabiedrība to atbalsta. Kolektīvā lielus svētkus nerīkosim, bet sievai kādu puķi gan aiznesīšu. Tomēr Mātes diena man šķiet simpātiskāka.
Ja runājam par ideoloģiju, tad visi par un pret nostādījumi ir publicitātes vairošana. Mums jau tagad tik daudz lietu aizgūts un pieņemts, ka vieni svētki vairāk vai mazāk neko nenozīmē.
Jeļena Visocka Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas inspektore:
Gan sieviešu, gan pavasara diena
Domāju, jā, šo datumu noteikti vajag atzīmēt, jo tā ir gan sieviešu, gan pavasara diena. Arī man 8. marts ik gadu ir svētku diena ar svētku sajūtu.
Apsveikumus saņemu gan no kolēģiem, gan paziņām, gan mājās. Nedomāju, ka šī diena kaut kādā veidā būtu jāsaista ar ideoloģiju.
Modris Jansons deputāts un uzņēmējs:
Vienmēr esmu svinējis
būtu jāsāk ar to, ka pats esmu bijis tulpju audzētājs… Par svētkiem – noteikti jā, tā ir svēta lieta, arī partijas kolēģi to atbalsta. Mātes diena – tie jau ir citi svētki, bet 8. marts man patīk. Sievietēm šajā dienā var uzsmaidīt, pasniegt ziedus. Šos svētkus vienmēr esmu svinējis.
Kas tur par ideoloģisku pieskaņu, muļķības! Tagad jau mums nāk iekšā visādi helovīni un citi svētki.
Sigita Pastare endokrinoloģe:
Prieka nebūs par daudz
katra diena ir piemērota svētkiem, un latvieši ir tauta, kam prieka nav par daudz. Esmu pret tiem, kas sievietes atceras tikai 8. martā, taču man šajā ziņā ir paveicies, un šī diena varētu rosināt uz jaunām tradīcijām.
Pie mums ir demokrātija. Kad dzīvoju militāristu rajonā, man traucēja, ja piedzēries un nopīpējies vīrs tenterēja mājās ar ziediem, jūtoties kā varonis, kopā ar Aņku uzēda ceptus kartupeļus, iedzēra, un – tāds bija svētku vakars. Tagad gan ir svētku sajūta, jo arī pacienti atnes ziedus, apsveic. Turklāt sievietes ir tās, kas valda pār pasauli un satur kopā ģimenes.
Voldemārs Bariss LLU asociētais profesors:
Mums šādu svētku pietrūkst
Drīzāk jā, nekā nē. Manuprāt, tie ir ne tikai ģimenes svētki, bet nozīmīgi arī kolektīvā – veidojas neformālāka gaisotne, un tas veicina labu attiecību uzturēšanu darbinieku vidū. Mums šādu svētku pietrūkst. Sievietes tomēr ir visa darba procesa vilcējas, un viņas ikdienā diemžēl netiek pietiekami novērtētas.
Negatīvi, ja alkohola lietošana kļūst par galveno elementu, taču nedomāju, ka patlaban tā būtu jāuzskata par problēmu – šajā datumā tomēr būtiskākais ir svētki. Nedomāju, ka 8. marts ir ideoloģiski svētki, tie drīzāk ir cilvēcīgi. Pie mums darbā šis datums nepaliek neievērots.
