Pēc «cūku kariem», importu ierobežojošiem pasākumiem un to atcelšanas cūkkopības nozare sākusi atdzimt.
Pēc «cūku kariem», importu ierobežojošiem pasākumiem un to atcelšanas cūkkopības nozare sākusi atdzimt.
Par to varēja pārliecināties pagājušās nedēļas nogalē Vecaucē notikušajā starptautiskajā cūku audzētāju konferencē.
Konferenci organizēja kooperatīvā sabiedrība «Latvijas Cūku audzētāju asociācija», par kuras biedru var kļūt juridiska persona, kurai ir vairāk par 200 cūkām vai desmit sivēnmātēm. Par asociācijas paveikto un iecerēm stāstīja tās ģenerāldirektors Varis Sīmanis, bet ar subsīdiju projektu un SAPARD programmu iepazīstināja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Ziedone Bērziņa. Klausītājus ieinteresēja Upsalas Lauksaimniecības universitātes profesora Nila Lundheima referāts par Zviedrijas cūkkopību un igauņu un lietuviešu cūku audzētāju asociāciju pārstāvju stāstījums par savu valstu atbalstu cūkkopjiem. Liela uzmanība konferencē tika pievērsta veterināro problēmu risinājumam un cūku identifikācijas sistēmas izveidošanai.
Daudz mazo cūku audzētāju
Zemkopības ministrijas pārstāve Ziedone Bērziņa uzsvēra, ka mūsu cūkaudzētāju galvenais uzdevums ir saražot lētu, konkurētspējīgu un drošības prasībām atbilstošu produkciju. Taču Latvijā joprojām pārsvarā ir saimniecības, kurās ir no vienas līdz divām vai no trīs līdz 49 cūkām. Tādu audzētāju valstī ir ap 76 procenti, un nepiedodami lēni attīstās uzņēmumi, kuros ir no 50 līdz 200 un vairāk cūku. Bet valsts atbalsta programmā subsīdijas paredzētas konkurētspējīgu saimniecību izveidei, kurās ir augsti kvalificēti darbinieki.
Augustā tika uzsākta valsts atbalsta programmas izstrāde līdz 2003. gadam. Kopīgi ar nozaru asociācijām tika izvērtēti priekšlikumi, tos apsprieda arī lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Programma ir apstiprināta valsts sekretāru sanāksmē un nodota izskatīšanai citām ministrijām, kam sekos darbs pie nolikumu izstrādes.
Pagājušajā gadā Latvijas lopkopji subsīdijās saņēma 17,5 miljonus latu jeb 35 procentus no valsts subsīdiju kopējā apjoma, bet šogad – 20,8 miljonus latu plus 2,4 miljonus latu hektāru maksājumos. Tā kā Latvija uzņēmusi kursu uz Eiropas Savienības (ES) prasību stingru ievērošanu, nākamgad daudzas atbalsta programmas tiek slēgtas. Turpmāk palielināsies tiešo maksājumu īpatsvars, intervence un atbalsta maksājumi noteiktām ražotāju organizācijām.
Cūkkopības nozare nākamgad no valsts saņems 750 tūkstošu latu. Subsīdijās nākamgad tiks atvērta jauna sadaļa – atbalsts lopkopības nozares stabilizēšanai, kā arī tiks piešķirti 300 tūkstoši latu veterinārajiem pasākumiem.
Z.Bērziņa atgādināja, ka Eiropā mēs varam ieiet ne tikai ar gaļu, bet arī ar kvalitatīviem šķirnes dzīvniekiem, tāpēc liela uzmanība jāveltī selekcijai šķirnes cūku audzēšanas saimniecībās. Lai gan ir ieviesta 30 procentu piemaksa par vaislas dzīvnieku iegādi, šogad no selekcijas organizācijām saimnieki nopirkuši tikai ap 2000 dzīvnieku.
Turpināsies atbalsta maksājumi par sivēnmātēm, no kurām iegūti kvalitatīvi metieni (vismaz deviņi sivēni).
Latvija joprojām neizmanto kopš 1998. gada ES piešķirtās eksporta kvotas, kas sākotnēji bija 700 tonnu, bet šogad – 1250 tonnu cūkgaļas. Pašlaik Latvijā ir aptuveni no 10 līdz 20 tūkstošiem nobarojamo cūku un ap 1000 sivēnmāšu, bet nav nevienas ES prasībām atbilstošas sertificētas kautuves, un tas rada nopietnus draudus Latvijas uzņemšanai Eiropā.
Cūku audzētāji var pieteikties uz SAPARD
Cūku audzētāji var startēt uz ES pirmsiestāšanās programmas SAPARD atbalsta programmām – investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos, tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai un kopā ar pārstrādātājiem – pārstrādes un mārketinga uzlabošanā. Par SAPARD līdzekļiem varēs iegādāties arī vaislas dzīvniekus, taču tikai nekvalitatīvo dzīvnieku nomaiņai, nevis ganāmpulka papildināšanai.
Cūkkopība līdz ar piena, liellopu gaļas, graudaugu un dārzeņu ražošanu ir viena no SAPARD prioritātēm. Jāievēro, ka atlases kritēriji projektiem ar katru gadu paaugstināsies. Ja nākamgad varēs startēt projekti, kuru autoriem pieder desmit sivēnmāšu, tad vēl pēc gada – jau 15 sivēnmāšu īpašnieki. Jārēķinās arī ar to, ja subsīdiju pretendentiem kontrolētas tika no pieciem līdz desmit procentiem saimniecību, tad, startējot SAPARD programmā, kontrolētas tiks simtprocentīgi visas saimniecības.
Jāpriecājas par to, kas ir
Nils Lundheims no Upsalas Universitātes Zviedrijā savu uzstāšanos sāka ar teikumu, kas pārpildītajā «Vecauces» zālē izraisīja vētrainu reakciju: «Jums par dzīvu cūku maksā tikpat daudz, cik mums par kautu, tāpēc esiet priecīgi!»
Iepazīstinot ar cūkkopību savā valstī, profesors akcentēja, ka ar to nodarbojas galvenokārt valsts dienvidos. Valstī tiek turēts ap 2000 sivēnmāšu, bet ik gadu nokauts ap četriem miljoniem cūku. Pašlaik cūku vidējais kautsvars ir 85 kilogrami, bet dzīvsvarā nodota cūka sver ap 115 kilogramiem. Vidēji katrs Zviedrijas iedzīvotājs gadā patērē ap 30 kilogramiem cūkgaļas.
Valstī ir 6000 cūku ganāmpulku, no kuriem 4000 ganāmpulkos ir sivēnmātes. 50 procenti sivēnu tiek izaudzēti un nobaroti līdz kaušanai tajā pašā fermā, kur piedzimuši. Otru pusi sivēnu, kad tie sasnieguši 25 kilogramu svaru, pārdod specializētām saimniecībām tālākai nobarošanai. Izplatīta ir arī grūsnu sivēnmāšu «aizdošana» citām saimniecībām, bet pēc atnešanās tās tiek atvestas atpakaļ.
Zviedrijā ir 20 sertificētu kautuvju, taču tas neizslēdz faktu, ka ap Ziemassvētkiem mazas kautuvītes parādās vai ikvienā zemnieksētā, tomēr veterināri nepārbaudītu gaļu pārdot nav atļauts.
Zviedrijā cūkas tiek turētas dziļos salmu pakaišos un vienai sivēnmātei gadā tiek patērēti ap 500 kilogrami salmu, turklāt kvalitatīvi pakaiši maksā dārgi. Piemēram, ja zviedru fermeris par vienu kilogramu graudu saņem vienu kronu, tad kilograms labu salmu maksā 0,8 kronas.
Cūkkopībā plaši tiek izmantota mākslīgā apsēklošana, audzētas vietējās izcelsmes un Hempšīras cūkas un kā augšanas stimulatorus nav atļauts izmantot antibiotikas. Tas aizliegts ar likumu, tāpat kā sivēnus atšķirt agrāk par četrām nedēļām, grūsnas sivēnmātes pakļaut stresam un turēt aizgaldos. Likums nosaka arī minimālo telpas platību vienai cūkai – 0,95 kvadrātmetrus, bet 33 centimetri paredzēti silei.
Zviedrijā izstrādāta lopkopības attīstības koncepcija, kas virzīta uz dzīvnieku labturības paaugstināšanu (papildu pastaigu laukumi sivēniem), zemu antibiotiku lietošanu, stipru un veselīgu dzīvnieku atlasi. Cūkkopības nozare no valsts netiek materiāli atbalstīta, bet netiešu atbalstu saņem lauksaimniecības skolas un universitātes. Zviedrijas sīvākie konkurenti cūkkopībā ir Dānija un Nīderlande. Šīs valstis izmanto antibiotikas un augšanas stimulatorus. No ES Zviedrija saņem atbalstu cūkkopības attīstībai ziemeļu rajonos, bet tajā nav nevienas valsts finansētas konsultāciju organizācijas. Cūku audzētājus konsultē kautuvju speciālisti un lopbarības ražotāji, un tas ir maksas pakalpojums.
Zviedrijā darbojas neitrāla organizācija – dzīvnieku veselības dienests, kas nodarbojas ar ganāmpulku profilaktisko jautājumu risināšanu. Līdz ar to zviedri jau vairāk nekā 50 gadu nezina, kas ir mutes un nagu sērga.
Bez pārmaiņām Eiropā netiksim
«Lai izpildītu Eiropas prasības, jāiegulda milzīgs darbs un naudas līdzekļi, jo vienas ES prasībām atbilstošas kautuves izbūvei nepieciešams ap diviem miljoniem latu,» uzsvēra Cūku asociācijas ģenerāldirektors Varis Sīmanis. Lai uzsāktu kautuves celtniecību, jābūt vismaz 50 procentu garantijai, ka tajā būs ko kaut. Pašlaik Latvijā ir ap 130 kautuvju, Zviedrijā – 20, un zviedri uzskata, ka viņiem to ir par daudz. Tāpēc asociācijas vadītājs iesaka pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi, kur audzētāji apvienojas, būvē kautuves un kļūst par to īpašniekiem.
Otra, ne mazāk svarīga problēma ceļā uz Eiropu ir dzīvnieku labturība. Eiropas prasības kļūst arvien stingrākas, un pienāks arī latviešiem tie laiki, kad nevarēs tikai rēķināt – jo vairāk kvadrātmetru, jo lielāka peļņa, bet būs nopietni jāgādā par to, lai rukši kūtīs justos pēc iespējas ērtāk.
