Aptaujātie pret šādu iespēju izturas visai skeptiski.
Aptaujātie pret šādu iespēju izturas visai skeptiski
Pagaidām tas nav iespējams
Gunta Auza Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja
Pie pastāvošās sistēmas, kādā tiek kārtoti pārbaudījumi, kas vienlaikus ir augstskolu iestājeksāmeni, manuprāt, mācību gadu pagarināt vismaz jūnijā nav iespējams, vēl jo vairāk – ja skolēnu skaits ir liels. Turklāt likumā paredzēts, ka skolotājiem pienākas astoņu nedēļu atvaļinājums; pedagogi pēc visu pārbaudes darbu izlabošanas atvaļinājumā aiziet jūlija sākumā, bet atgriežas augusta beigās. Lai mācību gadu pagarinātu, būtu jāmaina daudzi nosacījumi un jāveic vairākas saskaņotas darbības. Ikdienas mācību slodze skolēniem ir noteikta likumā un mācību programmās, un ir svarīgi, kā izdodas apvienot mācības ar ārpusskolas nodarbībām. Patlaban skolēniem dienā ir vidēji septiņas mācību stundas, un, pareizi plānojot dienu, tās iespējams apvienot ar citām interesēm. Taču jāņem vērā arī skolotāju noslogotība.
Katrā ziņā tuvāko gadu laikā neredzu iespējas pagarināt mācību gadu, tam nepieciešami nopietni aprēķini un diskusijas.
Būtu jāpārvērtē mācību saturs
Ineta Ozoliņa Lielvircavas pamatskolas direktore
Viens pozitīvs aspekts ir tas, ka mēs jau tagad jūnijā strādājam ar tiem, kam mācībās klājas grūtāk. Pieļauju, ka vecāki pret pagarinātu mācību gadu attiektos pozitīvi, jo tas nozīmētu, ka bērni nevis atrodas kaut kur, nezin kur, bet gan tiek pieskatīti. Vai garāks mācību gads uzlabotu situāciju izglītības sistēmā, par to gan stipri šaubos. Šādas sistēmas piekritēja noteikti neesmu. Varbūt vienīgi tādējādi skolēniem samazinātos mācību slodze ikdienā. Taču uzskatu, ka vienlaikus būtu jāpārvērtē arī mācību saturs, no kura dažas nevajadzīgas lietas jāatsijā. Saturs jau tagad ir smags, un skolēni bieži vien neredz motivāciju, kādēļ konkrētas lietas jāmācās. Turklāt – kas gan pagarinājuma laikā strādātu, jo jūnijs ir pārbaudījumu laiks, un lielākā daļa skolotāju aizņemti ar tiem.
Noteikti savs viedoklis būtu jāsaka vecākiem, kuriem arī būtu jāuzņemas lielāka atbildība bērnu izglītošanās procesā.
Procesi reiz būtu jāsakārto
Jānis Ābele Sociālo zinātņu
fakultātes dekānsUz šādu ierosinājumu skatos divējādi. Mācību gadu varētu pagarināt, lai tādējādi skolēniem būtu mazāka ikdienas noslodze. Taču ir daudz nevajadzīgu lietu, kuras varētu atmest, un tad nekāda pagarināšana nav nepieciešama. Piemēram, skolās daudz laika tiek tērēts projektu rakstīšanai jau pirmajās klasēs, bet bērni šajā procesā neko neapgūst, jo darbus bieži vien raksta vecāki vai māsas un brāļi. Tad labāk šajā laikā mācīt matemātiku. Turklāt, ja pagarinās mācību gadu, process ievilksies, pārbaudījumu rezultāti būs zināmi jūlijā, augustā. Kad tad stāties augstskolā un sākt studijas? Novembrī? Tā, protams, ir ironija.
Šie procesi valsts mērogā reiz būtu jāsakārto, jo izglītības sistēmā ir daudz problēmu. Tās speciālistiem reizi pa visām reizēm būtu jāizdiskutē racionāli, lai nebūtu tā, ka pirmajās klasēs cenšas mācīt augstāko matemātiku. Jāsaprot, ka šī zinātne balstās uz loģiku, nevis iezubrīšanu.
