Tā nav nejaušība, ka Īrija tik laipni atver darba tirgu viesstrādniekiem un dalās pieredzē.
Tā nav nejaušība, ka Īrija tik laipni atver darba tirgu viesstrādniekiem un dalās pieredzē. Šīs zemes ekonomiskais attīstības ceļš bijis straujš arī ES piedāvāto iespēju dēļ. To uzzināt devās ES informācijas punktu (ESIP) un “Europe Direct” informācijas punktu (EDIP) koordinatores.
40 ESIP un EDIP koordinatores no visas Latvijas Dublinā pavadīja piecas dienas, lai iepazītos ar Īrijas pieredzi, informējot sabiedrību un veidojot diskusiju par ES jautājumiem. Viņas apmeklēja bibliotēkas, Īrijas parlamentu, Ārlietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību, Eiropas Parlamenta informācijas biroju, Nacionālo banku un vienu no “Europe Direct” informācijas punktiem, kā arī tikās ar Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeli, Īrijas Eiro grupas bijušo vadītāju Filipu Hamelu un Eiropas Kustības pārstāvjiem. No Jelgavas studiju vizītē devās EDIP koordinatore Tabita Šķerberga.
Viņa secina, ka Īrijas piemērs ir vērā ņemams ne tikai šīs valsts ekonomiskās attīstības dēļ, bet arī tapēc, kā tiek informēta sabiedrība par ES iespējām un kā amatpersonas uztver tautā valdošās noskaņas.
Īrija kopš 1973. gada ir ES dalībvalsts. Pirmos 15 gadus šajā zemē tik ekonomiski viegli negāja, daudzi īri devās strādāt uz citām valstīm. ES piesaistīto līdzekļu un citu investīciju dēļ tika panākts ievērojams izrāviens.
Liela uzmanība veltīta, lai rūpīgi informētu par ES procesiem. To, piemēram, atklāj eiro ieviešana Īrijā. Informējošu kampaņu šajā valstī sāka jau sešus gadus, pirms to īstenoja. Tika izplatīti 1,75 miljoni informatīvu materiālu. Sabiedrība bija atsaucīga, un eiro tika ieviests bez finanšu krīzēm un sociālās spriedzes, lai gan nauda īriem bija jauna un neredzēta. Kaut arī eiro Īrijā lieto jau četrus gadus, bankas vēl joprojām pieņem apmaiņai veco naudu.
Savukārt Jelgavas rajona EDIP vadītāja Vita Kindereviča piedalījās Baltijas un Skandināvijas valstu EDIP vadītāju sanāksmē Helsinkos un minēja, ka, piemēram, Zviedrijā saistībā ar eiro ieviešanu valda pavisam pretējs noskaņojums. Šajā valstī esot grūti arī nodot informāciju par ES un pierunāt kādu uzrakstīt projektu, lai piesaistītu struktūrfondu līdzekļus. Tas izskaidrojams ar augsto labklājības līmeni Zviedrijā.
Lai arī Īrijā ir astoņi “Europe Direct” informācijas punkti, par ES piedāvātajām iespējām informē arī vietējās pašvaldības un plašsaziņas līdzekļi. Daudz par to tiek stāstīts skolēniem un studentiem.
Tā kā Latvijā ESIP parasti darbojas bibliotēkās, T.Šķerbergai bija iespēja apskatīt vairākas Dublinas grāmatu krātuves. Viņa novēroja, ka tās ir ļoti publiskas un pieejamas visiem – gan māmiņām ar mazuļiem, gan sirmgalvjiem. Tajās atrodamas visdažādākās grāmatas, preses izdevumi un audioieraksti, pieejami datori un internets, ko daudzi labprāt izmanto. Bibliotēkās tiek piedāvāti arī bezmaksas valodu mācīšanās kursi, tostarp iespēja latviešiem apgūt angļu valodu.
Brīvajā laikā studiju vizītes dalībniecēm bija iespēja iepazīt Dublinu un baudīt īpašo kopības noskaņu, kas valda slavenajos īru krogos.
