Katrs cilvēks ar jēdzienu «netīra nauda» saprot kaut ko atšķirīgu, lai gan parastie apzīmējumi ir «slikta» nauda, tāda, kas «iegūta par narkotikām», «negodīgi nopelnīta», «izkrāpta», «noblēdīta» vai arī vienkārši «nozagta».
Katrs cilvēks ar jēdzienu «netīra nauda» saprot kaut ko atšķirīgu, lai gan parastie apzīmējumi ir «slikta» nauda, tāda, kas «iegūta par narkotikām», «negodīgi nopelnīta», «izkrāpta», «noblēdīta» vai arī vienkārši «nozagta».
Gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidū akceptētā žargonā ar vārdiem «naudas atmazgāšana» saprot noziedzīgi iegūtu līdzekļu («netīrās naudas», arī vērtspapīru, kustamo un nekustamo īpašumu u.c.) legalizāciju, tas ir, darbības, ar kuru palīdzību «netīrā nauda» tiek sajaukta ar likumīgi iegūtiem līdzekļiem, lai slēptu tās izcelsmi. Tādējādi, nerunājot par šā procesa morālajiem aspektiem, tiek kropļota, deformēta valsts ekonomika.
Mūsu valstī ar «naudas atmazgātājiem» LR prokuratūras pakļautībā nodarbojas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Šīs, arī par Kontroles dienestu (KD) sauktās, struktūras galvenais uzdevums ir novērst iespēju «naudas atmazgāšanai» izmantot Latvijas finansu sistēmu.
Pavisam LR Likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu minēts 41 avots netīrās naudas ieguvei. Viens no visizplatītākajiem ir kontrabandas preces, kuras realizējot, iegūtā nauda pēc tam tiek ieguldīta legālā, atļautā biznesā.
Kontroles dienests sadarbojas ar aptuveni 400 kredīta un finansu iestādēm, tajā skaitā ar 21 Latvijas banku, saņemot ziņojumus par aizdomīgiem finansu darījumiem. Par tādiem, piemēram, tiek uzskatīti darījumi, kas skaidrā naudā pārsniedz 40000 latu. Citu veidu darījumu «slieksnis» var būt krietni vien zemāks. KD šādu informāciju analizē un, ja tā šķiet aizdomīga, virza uz prokuratūru tālākai pārbaudei.
Būtiski ir tas, ka KD nav tiesību attiecīgajiem cilvēkiem izpaust šādas informācijas esamību un atklāti jautāt, kur ņemta tāda nauda. Tiek veiktas slēptas pārbaudes, izmantojot dažādas (kopumā ap 350) datu bāzes: nodokļu maksātāju, uzņēmumu reģistru un citas. Un tad gadās, ka atklājas: cilvēks jau sen viņsaulē, bet pat no tās «viņa vārdā» tiek veikti vērienīgi finansu darījumi. Te vietā nomierināt godīgos biznesmeņus: šāda veida pārbaudes tiek uzsāktas tikai un vienīgi, ja rodas aizdomas. LR likumdošana kategoriski aizliedz atklāt, publiskot jebkādu informāciju par tamlīdzīgiem gadījumiem, kamēr attiecīgā persona, personu grupa vai organizācija nav saukta pie kriminālatbildības.
Latvijas KD rīcībā esošā informācija liecina, ka mūsu valstī «naudas atmazgātāji» darbojas ar summām no pārdesmit tūkstošiem latu līdz vairākiem miljoniem. Līdz 95 % netīrās naudas darījumu notiekot Rīgā, turklāt lielākoties pēc vienkārša mehānisma – izmantojot juridisko un fizisko personu saistību (ar kādas uzņēmējsabiedrības palīdzību attiecīgas fiziskās personas «atmazgā» naudu). Ir gadījumi, kad firmas jau no sākta gala darbojas nelikumīgi: nelicencēti, nereģistrēti, slēpjot darbinieku patieso skaitu un uzņēmējdarbības veidus.
KD ik gadu pārbaudījis arvien vairāk darījumu (1998. gadā to bija tikai 327, šogad – jau pāri par 3500), no šā milzīgā aizdomu klāsta izkristalizējot 68 lietas, kas nosūtītas prokuratūrai. 14 no tām saistītas ar darījumiem, kuru apjoms pārsniedz miljonu dolāru, bet dažas – pat četrus un vairāk miljonu latu. Pavisam jau ierosināts apmēram 30 krimināllietu. Līdz tiesai gan neviena nav nonākusi, jo izmeklēšana prasa lielu rūpību un daudz laika. Un tā tas ir ne tikai Latvijā: visā pasaulē, valstīs, kur līdzīgi dienesti izveidoti deviņdesmito gadu sākumā, pirmās tiesas prāvas notika tikai pēc vairākiem gadiem.
Kas attiecas uz Latvijā «atmazgātās» naudas tālāko ceļu, tās saimnieki ar īpašu oriģinalitāti neizceļas: nauda tiek laista ražošanā, noglabāta drošā vietā kā uzkrājums vai arī pārskaitīta uz «ofšoriem», lai atgrieztos Latvijā kā ieguldījums likumīgā ražošanā…
Finansu ministrijas speciālisti secinājuši, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs nelegālais bizness sasniedz pat 10 līdz 30 % no nozares kopapjoma. Tas kaut vai aptuveni ļauj apjaust tā, cik lielā mērā valodas par «valsts nozagšanu» atbilst patiesībai, aprises, ja spriež gluži ekonomiskās kategorijās. Taču tās savukārt ir cieši savijušās ar tādām kategorijām kā kukuļņemšana, korupcija, politika… Kāda ir garantija, ka Kontroles dienests ir brīvs no šā apļa?
Kā zināms, simtprocentīgi garantēt nevar neko. Tomēr Latvijā KD kā institūcija novietots prokuratūras pārraudzībā, tas ir, tādas struktūras pakļautībā, uz kuru iespēja izdarīt jebkāda veida spiedienu samazināta līdz minimumam. Turklāt jebkurā «netīrās naudas» lietā KD ietekmes sfēra beidzas uzreiz pēc materiālu nodošanas prokuratūrai. Tālāk lietas izstrāde notiek pa ķēdīti «prokuratūra (kas izvērtē, vai attiecīgajā lietā ir vai nav nozieguma sastāvs) – policija (izmeklēšana) – prokuratūra (kriminālvajāšana) – tiesa (lietas izskatīšana un spriedums)». Šādu modeli (no informācijas drošības viedokļa) atzinīgi novērtējuši starptautiskie (arī Eiropas Savienības) eksperti: citās valstīs līdzīgs dienests organizēts tā, lai neatrastos ministriju vai politisko spēku ietekmē.
Lai gan Latvijā praktiski viss, kas attiecas uz «naudas atmazgāšanu», ir jauns un nepazīstams, turklāt akūts ir labu speciālistu trūkums, Kontroles dienesta darbība uz starptautiskā fona jau pamanīta. Piemēram, KD izstrādāta speciāla datorprogramma, kas iekļauta arī Korupcijas novēršanas programmā un kādas nav nevienai citai Eiropas valstij (to paredzēts prezentēt nākamgad Amsterdamā): programma savieto un salīdzina datus, kas atrodas Kontroles dienesta datu bāzē, ar valsts amatpersonu sarakstu (Latvijā dažādos līmeņos strādā ap 46000 amatpersonas), pārbaudot atbilstību starp ienākumu deklarācijās uzrādīto un faktiskajām ziņām par darījumiem. Šī datorprogramma jau paguvusi it kā noraut noslēpumainības plīvuru tādiem milzu apjoma darījumiem, ka pat pašiem KD darbiniekiem mutes palikušas vaļā, lai gan viņi ir pieraduši darboties ar skaitļiem, kam daudz, daudz nullīšu… Tiesa, vārdi vēl netiek izpausti.
Kopš pērnā gada Latvija uzņemta to 53 pasaules valstu grupā, kas apvienojušās cīņā pret «naudas atmazgāšanu». Tā sauktajā «Egmont grupā» attiecīga valsts tiek uzņemta tikai pēc rūpīgas atlases, ja tiek apliecināta atbilstība trīs nozīmīgiem kritērijiem: ja valstī izveidota starptautiskajām normām atbilstoša likumdošana, ja ir institūcija, kas to var realizēt praksē, un ja likumdošana un institūciju darbība nav formāla, bet rezultatīva. Sadarbība starp dažādām valstīm ir ļoti nozīmīga, jo «naudas atmazgātāji» neievēro robežas. Tāpēc interesanti zināt (un pēc tam izdarīt attiecīgus secinājumus), ka šogad pirmoreiz izdots «melnais saraksts», kurā iekļautas tās valstis, kas nesadarbojas cīņā pret «naudas atmazgāšanu» vai arī kuru sadarbība ir formāla:
Bahamas, Kaimanu, Kuka salas, Dominika, Izraēla, Libāna, Lihtenšteina, Māršala salas, Nauru, Niue, Panama, Filipīnas, Sv.Kīta un Nevisa sala, Sv.Vincenta un Grenadīnu sala un… Krievija.
