Bieži vienā darbavietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt ienākumus, strādājot vēl kādu darbu.
Bieži vienā darbavietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Šai kategorijai pieder 59,3 tūkstoši jeb 5,3% cilvēku. Statistiķi pieļauj, ka papilddarbs ir ievērojami lielākam nodarbināto skaitam, jo ne katrs vēlas atklāt savu papildienākumu avotu.
Katram vienpadsmitajam (9,4%) darba ņēmējam pamatdarbā saņemtās neto (pēc nodokļu) darba algas lielums bija līdz 81 latam mēnesī, katram astotajam (12,7%) – līdz 100 latiem, 22,5% saņēma algu 100 –150 latu robežās, 20,7% – no 150 līdz 200 latiem. Sestajai daļai (17,9%) darba ņēmēju alga bija no 200 līdz 300 latiem, katram desmitajam (9,8%) – 300 līdz 500 latu robežās, 2,4 % atalgojums sasniedza 500 – 1000 latu.
Zaiga Priede no CSP Nodarbinātības statistikas daļas skaidro, ka pētījumam pēc nejaušības principa bija atlasīts vairāk nekā 2500 mājsaimniecību, kurās aptaujāti 3800 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
