Sekojot laika apstākļu attīstībai Eiropā, LLU profesors Ansis Zīverts saka, ka nupat vajadzētu nākt lūzuma punktam, kad ieilgušo sausumu nomainītu sen gaidītais lietus.
Sekojot laika apstākļu attīstībai Eiropā, LLU profesors Ansis Zīverts saka, ka nupat vajadzētu nākt lūzuma punktam, kad ieilgušo sausumu nomainītu sen gaidītais lietus. Pagājušajā mēnesī profesoram līdzīga sajūta gan bijusi vairākkārt, tomēr lietus mākoņi līdz mums nav nonākuši.
Kā komentē profesors A. Zīverts, vācieši patlaban Rietumeiropā novēroto karstumu saista ar globālo sasilšanu. Tik augstas temperatūras kā patlaban Vācijā nav reģistrētas, kopš tur uzsākti meteoroloģiskie novērojumi, – tātad apmēram 220 gadu. Sausumu tur jūt mazāk. Kaut vai atceroties pasaules futbola čempionātu, miljardiem televīzijas skatītāju varēja vērot, kā pāris dienu pirms lielo sacensību sākuma fani “peld” lietavu pārpludinātajās Berlīnes ielās. Kā atzīst profesors, Latvijā sausāks laiks ir vērojams jau no 1999. gada. Piemēram, 2002. gada augustā Rīgā tika novērots absolūts un nepārspējams nokrišņu daudzuma minimuma rekords – 0 mm. (Rietumeiropa un Viduseiropa tajā laikā daudzviet pludoja). Profesors atceras 1963. , 1964. un 1965. gadā Latvijā piedzīvoto sausumu. Tad Teiču purvs tik ļoti izkaltis, ka, vasarā aizdegusies, kūdra turpinājusi degt arī ziemā. Braucot pa ceļu starp Varakļāniem un Murmastieni, varēja sajust gruzduma smaku.
Pēc Latvijas hidrometeorologu datiem, šogad sausa ir ne tikai vasara, bet arī pavasaris. Martā un aprīlī nokrišņu daudzums Rīgā bija apmēram divas trešdaļas no daudzgadīgās normas, maijā un jūnijā – 90 procentu no daudzgadīgās normas, bet jūlijā – tikai apmēram 10 procentu.
Visās Latvijas upēs krītas ūdens līmenis, un nav šaubu, ka hidroenerģijas ražotājiem šis ir zaudējumu gads. Ko vajadzētu darīt, lai mazinātu postu lauksaimniecībā? Gan profesors A. Zīverts, kā arī LLU Lauku inženieru fakultātes dekāna vietnieks Kārlis Siļķe ir vienisprātis, ka vajadzētu atgriezties pie laistīšanas sistēmām, kas par valsts līdzekļiem bagātākajās saimniecībās tika izbūvētas jau septiņdesmitajos gados. Tolaik, uzpludinot mākslīgās ūdenskrātuves, tika veidotas ūdens rezerves, kas sausās vasarās (piemēram, 1975./ 1976. gadā) tika atdotas kultivētajām ganībām un citur. Moderna, ekonomiska pilienveida laistīšanas sistēma ir izbūvēta, piemēram, Dobeles dārzkopības izmēģinājumu stacijā.
