Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskajā sēdē 26. augustā informēja par šogad pieņemto Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskajā sēdē 26. augustā LLU Ekonomikas katedras korespondētājlocekle Latvijas Zinātņu akadēmijā un Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža informēja par šogad pieņemto Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju.
B.Rivža uzsvēra, ka, neveicinot intensīvāku augstākās izglītības attīstību, Latvija var nonākt krīzes situācijā. Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālajā koncepcijā ir brīdinājums par profesionāli kvalificētāku kadru ieplūšanu no ārvalstīm, kā arī par talantīgāko Latvijas jauniešu un zinātnieku izceļošanu no valsts. «Sabiedrībā vēl vairāk padziļināsies uzticības krīze valsts izglītības sistēmai… Palielināsies izglītības sistēmas neatbilstība nodarbinātības sistēmai valstī un jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kategorijā; pieaugot jauniešu īpatsvaram sociāli maznodrošināto iedzīvotāju vidū, krasi palielināsies sociālā spriedze un nestabilitāte sabiedrībā,» teikts koncepcijā.
Par mēķiem koncepcijā izvirzīti: studējošo skaita vienmērīgs pieaugums, 2010. gadā sasniedzot 25 procentus no attiecīgā gadagājuma iedzīvotāju skaita valstī; akadēmisko un profesionālo programmu administrēšanas un satura reformas kvalitātes un efektivitātes nodrošināšana; augstskolu tipu un studiju programmu diferenciācija, profesionālās augstākās izglītības paātrināta attīstība; paātrināta un mērķtiecīga jaunu mācībspēku un zinātnieku paaudzes veidošana.
Par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits Latvijā ir stipri zemāks nekā kaimiņvalstīs.
259 studenti uz 10000 iedzīvotājiem pašreiz tas ir normāli, sacīja B.Rivža, un tas ir apmēram 64000 studentu, bet optimāli vajadzētu būt aptuveni 115000 studentu.
Privātajās augstskolās mācās tikai ap 6800 jauniešu.
Nav runa par ērtu labklājību, bet vajadzīgs valsts budžeta finansējuma kritiskais minimums, sacīja Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja.
Koncepcija parāda arī sāpīgu, pat apkaunojošu situāciju: lielākajā daļā augstskolu nenotiek mācībspēku atjaunošanās, dažviet tā pat ir relatīvi neiespējama. Iemesls ir sen daudzināts pie pašreizējā pasniedzēju atalgojuma strādā tikai entuziasti, jaunie speciālisti ar šādu algu nav mierā. Turklāt kvalificētu, izglītotu jaunu speciālistu aizeļošana uz ārzemēm nav nākotnes drauds. Tas jau notiek.
Beidzot šajos neatkarības gados radīta nacionāla attīstības kocepcija arī augstākajai izglītībai, taču, cik atbilstoša būs tās izpilde?
Šā gada 28. jūlijā koncepcija tika izskatīta Ministru kabinetā.
Par zināmiem panākumiem var uzskatīt trīs punktus Ministru kabineta lēmumā, komentē Baiba Rivža. Pirmkārt, pieņemt koncepciju zināšanai; otrkārt, atzinums, ka nepieciešams pastiprināt valsts uzmanību un atbalstu; treškārt jau praktiska virzība līdz 30. oktobrim iesniegt priekšlikumus augstskolu attīstībai.
