Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu (reimatisma) slimnieku biedrības valdes locekļus un reģionālo nodaļu vadītājus nesen uzņēma Zviedrijas Reimatisma apvienības Centrālā valde.
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu (reimatisma) slimnieku biedrības valdes locekļus un reģionālo nodaļu vadītājus nesen uzņēma Zviedrijas Reimatisma apvienības (ZRA) Centrālā valde. Par viesu labsajūtu četras dienas gādāja valdes darbinieki. Tā bija atbildes vizīte pēc biedrību kopīgās tikšanās augustā Vaivaros.
ZRA dibināta 1945. gadā, un tajā ir 56000 biedru. Tā ir lielākā invalīdu organizācija valstī. Visā Zviedrijā ir vairāk nekā divsimt biedrības nodaļu. Tās sadarbojas ar lēņu (apgabalu) landstingiem, kas atbild par iedzīvotāju veselības aprūpi. «Mūsu nodaļas mēģina iespaidot ierēdņus pašvaldībās, Centrālā apvienība sadarbojas ar parlamentu, taču tai ir saiknes arī ar pašvaldībām,» pastāstīja ZRA sekretāre Elsemarija Bjelkvista.
Ziedojumi – no visas valsts
Medicīna un zinātne ir tālu attīstījusies, tāpēc slimnieku biedrība var strādāt veiksmīgi. Kaut arī valsts institūcijas uzklausa slimnieku biedrības, arī Zviedrijā ir uzskats, ka atbalsta vēl ir par maz, īpaši vajadzētu uzlabot slimnieku rehabilitācijas iespējas.
Apvienības valdē visi locekļi, izņemot vienu, ir reimatisma slimnieki: organizācija tiecas uz to, lai pacienti paši lemtu par savām problēmām. Valdē ir arī reimatologs, bet ārstiem ir arī sava biedrība.
Naudas līdzekļus ziedojumu veidā apvienība saņem no visas Zviedrijas. Slimniekiem pabalstu piešķir četras reizes gadā, katru reizi organizācija saņem kādus simt iesniegumus, tajos jāuzrāda mērķi – rehabilitācija, masāžas.
Organizācijas līdzekļu apgrozījums ir 40 miljoni kronu gadā, tā saņem procentus arī no ieguldītā kapitāla. 50 līdz 55 procentu ienākumu tiek izmantoti darbībā un tērēta arī personāla algām. Personāla un ekonomijas nodaļā atzīst, ka 60 gadu darbības laikā sakrājušies ievērojami līdzekļi. Tas ir labs priekšgājēju darba rezultāts, tagad noēdam ražu – viņi saka.
Darbojas speciāls fonds, kurā tiek vākta nauda, ko tālāk nodot pētniecības vajadzībām. Naudu fonds lielākoties saņem no ziedojumiem un testamentiem. Iznāk arī lūgt, tā gadā savācot ap 7 miljoni kronu. Daudzi cilvēki novēl savus līdzekļus. Reizēm vienojas, ka bēru gadījumā negādās ziedus, bet naudas summu ziedo fondam. Organizācija nodibinājusi kontaktus ar advokātiem, kas zina par līdzekļu izlietošanu un palīdz vecajiem ļaudīm sastādīt testamentus. Saņemtā nauda tiek ziedota pētniecībai, kā arī speciālajai slimnīcai reimatisko slimnieku ārstēšanai. Tā atrodas Dienvidrietumzviedrijā (Spenshult Halmstad). Slimnīcā ir 120 vietu, un galvenā vērība veltīta aprūpei, procedūrām, rehabilitācijai. Tā ir vienīgā specializētā reimatisma slimnīca Zviedrijā, kas apvienības rīcībā ir kopš 1950. gada. Īpašuma tiesības uz slimnīcas ēku Reimatiķu biedrība pārņēma tikai pirms desmit gadiem, un viņi paši saka – «par to samaksājām daudz».
Katrā rajonā darbojas ZRA kontaktpersona, kas iespaido politiķus, informē presi. Šie darbinieki ir apmācīti, apguvuši argumentācijas tehniku. Viņi pārbauda, kā lēmumi tiek pildīti rajonos.
«Speciālisti esam mēs – slimnieki»
Reimatisma apvienībā darbojas piecas diagnostiskās padomes. Slimnieki, kuriem ir viena diagnoze, satiekas rajonos vismaz reizi gadā, dalās pieredzē, notiek telefondiskusijas, pacienti tiekas ar veselības aizsardzības iestāžu pārstāvjiem. Iesaistās piederīgie, kam organizē lekcijas un kursus.
Daudzās slimnīcās likvidē reimatisma nodaļas finansiālu apsvērumu dēļ. Nepietiek reimatologu, kaut arī cenšas pierunāt ārstus specializēties. «Taču īstie speciālisti esam mēs – reimatisma slimnieki, mēs vislabāk zinām par savas slimības radītajām izjūtām,» saka nodaļas vadītāja Čerstina Čelandera. Slimnieki tiek aicināti lasīt lekcijas par aprūpi, ko saņem, tās noklausās arī vispārējās prakses ārsti.
Organizācijas pētniecības padomē strādā Zviedrijā pazīstamākie reimatologi. Viņi dod padomus apvienības valdei, diskutē par stratēģiju – ko slimnieku organizācija var darīt, lai iespaidotu likumdevēju un valdības lēmumus. Padomei ir augsti zinātniski kritēriji, daļa ārstu nodarbojas ar pacientu aprūpi, cita grupa ar alternatīvo medicīnu. Jauniem projektiem līdzekļus tā saņēmusi no Zviedrijas Zemnieku federācijas, farmācijas uzņēmumiem. Nākamais solis ir sadarbība ar aptiekām, slimnīcām. 884 aptiekām 2002. gadā galvenais temats būs reimatiskās slimības.
Pirms 1990. gada katrā slimnīcā bija sava politiskā valde. Tagad par savu slimnīcu lemj profesionāli ārsti. ZRA atzina, ka pārāk lēnu risinās pabalstu piešķiršana invalīdiem dzīvokļu aprīkošanai un mašīnu iegādei. To daļēji kompensē tas, ka satiksmes autobusi, metro, iestādes invalīdiem ir viegli pieejami.
Interešu politikas nodaļas uzdevums ir gādāt, lai darba tirgus ir pieejams visiem, arī invalīdiem.
Lielākais darba devējs valstī
Delegācija tika pieņemta Zviedrijā lielākajā – Stokholmas lēnes – landstingā. Tas aptver visu Stokholmas lēni (apgabalu) ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju, tajā ietilpst 26 dažāda lieluma komūnas (pašvaldības). Landstinga (lēnes sapulces) galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājus ar veselības aizsardzības iespējām un transportu. Landstings slēdz līgumus ar privātām slimnīcām un satiksmes uzņēmumiem un dod darbu apmēram 50 000 cilvēku, no kuriem 38 000 strādā veselības aizsardzībā. Līdz ar to landstings ir pats lielākais darba devējs visā valstī. Tā apgrozījums ir 34 miljardi Zviedrijas kronu gadā (vairāk nekā 2 miljardi latu). Lielākā daļa izdevumu tiek finansēta ar landstinga nodokļu palīdzību. Veselības aizsardzība paņem divas trešdaļas visu izdevumu, bet sabiedriskais transports – vienu piekto daļu.
Pamatā – primārā aprūpe
Jaunas diagnostikas metodes, jauna tehnika un ārstēšanas formas samazina pacientu rindas landstinga slimnīcās. Lielākā daļa slimnieku saņem nepieciešamo palīdzību jau primārajā un mājas medicīniskās aprūpes sistēmā. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties gan ārstu, gan slimnīcu. Lai varētu nodrošināt vislabāko aprūpi un garantijas, landstings izmanto gan privātās, gan valsts medicīniskās iestādes.
Primārā aprūpe ir landstinga medicīniskās aprūpes pamats. Tajā darbojas vairāki simti poliklīniku ar vairāk nekā 800 mājas (ģimenes) ārstiem, iecirkņa medmāsām un rehabilitācijas medmāsām.
Augsta līmeņa specializētu medicīnisko palīdzību sniedz divas universitāšu klīnikas – Karolinska institūts un Hudinges slimnīca. Tajā nodarbojas arī ar pētniecisko darbu un plašu starptautiskās pieredzes apmaiņu. Viena no Eiropas lielākajām bērnu slimnīcām ir Astrīdas Lindgrēnas vārdā nosauktā Bērnu klīniskā slimnīca ar 170 vietām. Slimnīca tika atklāta 1998. gada martā.
Reģionā pieejamas arī citas slimnīcas, kas nodrošina speciālistu pakalpojumus, tajā skaitā arī geriatrijā – vecu cilvēku medicīniskajā aprūpē. Relatīvi jauna slimnieku aprūpes forma ir slimnieku aprūpe mājās. Visu diennakti darbojas Medicīniskās aprūpes informatīvais dienests, kurā padomus sniedz gan medmāsas, gan ārsti.
Visiem jauniešiem līdz 19 gadu vecumam landstings nodrošina bezmaksas zobārsta pakalpojumus. Pateicoties profilaktiskajiem pasākumiem, ar katru gadu nepieciešamība labot zobus samazinās.
Notiek arī bērnu un jauniešu psihiatriskā aprūpe, invalīdu ar fiziska rakstura traucējumiem un arī garīgi atpalikušu cilvēku aprūpe. Invalīdu informācijas centrāle sniedz nepieciešamo informāciju pa tālruni un internetā.
Mums mazpazīstama darba forma ir pacientu komisija, ko Stokholmas lēnes landstinga bukletā raksturo kā paretejiski neitrālu un neatkarīgu institūciju, kas pieņem un izskata pacienta sūdzības un citus jautājumus, sniedz bezmakasas palīdzību problēmās, kas rodas pacientam, izmantojot veselības aizsardzības iestāžu pakalpojumus.
Slimnīcā – dienas stacionārs
Apmeklējām Stokholmā Danderīdas slimnīcu, kur viena nodaļa paredzēta reimatisko slimību ārstēšanai. Nodaļa ir dienas stacionārs, vakarā slimnieki dodas uz mājām. Ja nepieciešams, viņi var palikt viesnīcā, taču tur medicīniskā aprūpe nav paredzēta. Ja tā tomēr nepieciešama, tad jāiet uz citu slimnīcu.
Pacientam, tāpat kā pie mums, ir vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Viens ārsta apmeklējums maksā 260 kronu. Tas ir tikpat, cik pusbāka benzīna, lētāk nekā sieviešu friziera apmeklējums, dārgāk nekā griezt matus pie kungu friziera. Ārsts pacientu izmeklē un nosaka ārstēšanu. To saņem labiekārtotās palātās, slimnīcā ir daudz ērtību gan pacientiem, gan personālam. Ir baseins, kur medmāsas vadībā tiek veikti ķermeņa vingrinājumi rehabilitācijai, ir vingrošanas zāle.
Danderīdas slimnīcas ārstiem ir labi kontakti ar mediķiem P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā un Gaiļezera slimnīcā.
