«Pusdienot uz kāpnēm nav norma. Un tomēr…» (1. decembris).
“Pusdienot uz kāpnēm nav norma. Un tomēr…” (1. decembris)
Kriksis: Kā, kāpēc? Latvija taču ir miljonāru zeme, 15 miljonu tāds nieks vien esot! Tāpēc jau vienkāršo tautu izdzina no Rīgas, lai ar savu izskatu nesamaitātu iespaidu par bagāto valsti.
Kika: Nu jau saskaitīti izdevumi. Tie ir 35 miljoni! Kas tas ir tik bagātai valstij! Nieks!
Ku – ku: Izdevumi – valstij, ieņēmumi – viesnīcām, par dāvanām un tā tālāk. Kāds labums izdzītajai tautai?
Guntis: Par 35 miljoniem var atjaunot 15 elektrovilcienu vai uzbūvēt kādu labu ceļu. Par šo summu varētu veikt remontus daudzās jo daudzās skolās vai beidzot uzlabot policijas materiāli tehnisko nodrošinājumu. Par 35 miljoniem iespējams iegādāties medicīnisko aparatūru ne vienai vien slimnīcai. No jebkura iepriekš minētās summas izlietojuma veida būtu kāds paliekošs labums arī Latvijai. Kāds labums no šā saieta? Vai kāds pēc diviem trim gadiem to vairs atcerēsies? Pasaules priekšā “pazīmējāmies”? Tikai tādēļ, ka šeit bijis tāds saiets, tūristu miljoni negāzīsies uz Latviju tērēt savus eiro, dolārus un zlotus. Eh, ko tur vairs, mūsu varasvīri ir kā dekabristi – neizmērojami tāli no tautas.
“Stāsts par klusējošo eņģeli…” (2. decembris)
jelgavniece: Lai jums izturība un ticība brīnumam! Aicinu visus lūgties par jums, jo ir Ziemassvētku laiks.
Kriksis: Izturību! Mīlestības vēl par kādu kriksi vairāk (Laumiņai tiešām ar vecākiem palaimējies). Ticēt brīnumam! Ja nu tomēr?
ailija: Izlasot rakstu, man acīs sariesās asaras. Eņģelītim tiešām ar vecākiem paveicies, bet ne ar valsti, kurā dzīvojam…
Estere: Izlasot stāstu, mani tiešām pārņem kauns, ka dzīvojam tādā zemē. Kas mums ir prioritāte? Sarīkot sammitu par 30 miljoniem? Izrādīties pasaulei? Kamēr tajā pašā laikā pie mums iet bojā bērni, tiek grautas ģimenes un cerības! Vecākiem no sirds vēlu lielu pacietību, izturību, un gan jau Dievs viņus atalgos par to, ko šodien dara Laumiņas labā.
Lapa: Man patīk rakstīt atsauksmes, es tās bārstu pa labi un pa kreisi, bet tagad… nevaru. Lūdzu, lūdzu, palīdziet kāds šiem cilvēkiem.
Xxx: Tiešām kauns par valsti, kurā dzīvojam. Lietām, bez kurām varam iztikt, valsts tērē miljonus, nevis tur, kur naudiņa vairāk vajadzīga. Sāpīgi, ka tā noticis. Vecākiem vēlu lielu izturību un nepadoties, cerību – tā noteikt kaut kur ir.
