Lai cik dīvaini tas būtu, konflikti pasaulē rodas dažādu pieņēmumu dēļ. Sākot ar ģimeni un beidzot ar starpvalstu attiecībām.
Lai cik dīvaini tas būtu, konflikti pasaulē rodas dažādu pieņēmumu dēļ. Sākot ar ģimeni un beidzot ar starpvalstu attiecībām. 1939. gadā 23. augustā notika it kā neiespējama vienošanās – hitleriskā Vācija un komunistiskā PSRS nolēma savstarpēji neuzbrukt un sadalīt Eiropu savās interešu zonās. Tātad divas diktatūras ar pilnīgi pretējām nākotnes iecerēm vienojās likvidēt demokrātiju Eiropā. Lai būtu iegansts sākt karu, vācu puse izspēlēja Gleivicas provokāciju – uzbrukumu turienes radiostacijai, atstājot tajā poļu karavīru formās tērptus līķus, ko parādīt ārzemju žurnālistiem. Tā 1939. gada 1. septembrī sākās vācu iebrukums Polijā, 17. septembrī to pašu darīja PSRS armija. Sākās Otrais pasaules karš, kas beidzās 1945. gada 8. maijā ar hitlerisma sakāvi un milzīgiem cilvēku un materiālo vērtību zaudējumiem.
1991. gada augustā Maskavā apvērsums. Pilsētā ievests karaspēks, PSRS prezidents M.Gorbačovs tiek turēts Krimā Forosas vasarnīcā. 21. augustā apvērsuma rīkotāji secina, ka sabiedrība viņus neatbalsta un atsakās savu pasākumu turpināt. Tā šis datums iezīmējas kā PSRS sabrukuma sākums. Sabrukuma, kurā no pasaules kartes pazūd viena valsts, bet parādās piecpadsmit, apstiprinot V.Čērčila secinājumu: demokrātija ir slikta, bet nekas labāks par to nav atrasts.
