Šādus vārdus pagājušo sestdien varēja lasīt apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK kongresa sākumā zālē uz liela ekrāna.
Šādus vārdus pagājušo sestdien varēja lasīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kongresa sākumā zālē uz liela ekrāna. Nav zināms, vai vārds “zīle” tur bija iekļuvis nejaušas sakritības dēļ, tomēr turpmākās norises liek domāt, ka tam ir gana dziļa simboliska jēga. Notika ilgi cerētais un gaidītais – līdzšinējais partijas līderis Jānis Straume pakāpās malā, un viņa vietu ieņēma tandēms Roberts Zīle un Jānis Birks. Pirmais ir Eiroparlamenta deputāts, bet otrs – Rīgas pašvaldības vadītāja vietnieks. Atgādināšu, ka pirms gada “tēvzemieši” bija nonākuši gana neapskaužamā situācijā. Varētu teikt, valdīja tāds kā panīkums un neviens īsti nevēlējās uzņemties apvienības vadību. Bija redzams, ka ir visai saspīlētas attiecības starp Rīgā palikušajiem “vecajiem bukiem” un uz Briseli aizdevušos četrotni. Jāatzīst, ka ar J.Straumes stāšanos priekšsēža amatā savu artavu kopējā nepatikšanu grāpī deva viņš pats. Sākot ar šmucēm, kas saistītas ar dzīvokļa tirgošanu, un beidzot ar tā saucamo “jūrmalgeitas” skandālu, saistībā ar kuru tika minēts arī viņa vārds. Tieši pēc tā viņam pielipa nejaukā palama “batjka”. Straume šos divus gadījumus savā kongresa runā minēja kā galvenos apvienības popularitātes krituma cēloņus.
Lai arī “tēvzemiešu” elektorāts gadu gaitā savā izvēlē palicis nemainīgs, jāatzīst, tas pamazām sarūk. Jādomā tieši tas bija iemesls, kāpēc pēdējās Saeimas vēlēšanās no viņiem nenāca tik ierastais “Latvieti, nepadodies!”. Šoreiz šo karogu bija pacēluši citi, daudz nacionālradikālāk domājošie. Acīmredzams, ka, liekot uz jaunā priekšsēža R.Zīles vadībā izstrādāto sociālekonomisko pirmsvēlēšanu programmu, partija nav kļūdījusies. Laiks, kad, skaļi brēcot par nevienas pēdas latvju zemes neatdošanu, varēja baltā zirgā iejāt Jēkaba ielas namā, pagājis. To acīmredzot sapratis daudz pragmatiskāk domājošais TB/LNNK gals. Savukārt no jau ierastajiem Saeimas tribīnes runasvīriem Pētera Tabūna un Jura Dobeļa arī sestdien skanēja pazīstamā cittautiešu un okupantu lādēšana. Netrūka kosmopolītisma un globalizācijas sērgas šaustīšanas. Tas skanēja tik apnicīgi un garlaicīgi.
Acīmredzot tēmzemiešu atrašanās valdībā varētu izšķirties jau tuvākajos mēnešos, kad tiks lemts, ko darīt, lai ar Krieviju parakstītu robežlīgumu. No kongresā skanējušām publiskām un kuluāru runām ir skaidrs, ka apvienībā šajā jautājumā nav īstas vienprātības. Netieši uz to norāda fakts, ka starp kongresa dokumentiem atradās J.Straumes un Māra Grīnblata parakstītā rezolūcija, kurā akcentēta robežlīguma parakstīšana. Tā teikt, lai dažs labs no apvienības biedriem karstasinīgi nesasolītu pārāk daudz. Drīzāk var runāt par to, vai TB/LNNK ir paredzama ilgstoša atrašanās valdības sastāvā. Un tas taps skaidrs jau tuvākā mēneša laikā, kad tikšot publiskota Latvijas nostāja jautājumā par robežlīgumu.
