Aizvadītās nedēļas sākums iekrita tradicionālos un ļoti jaukos svētkos.
Aizvadītās nedēļas sākums iekrita tradicionālos un ļoti jaukos svētkos. Visa Latvija, tostarp arī es ar ģimeni, aizvadīja patīkamu Līgo vakaru un Jāņu dienu. Jāteic, neko plaši nesvinējām – vien ģimenes lokā mūsu mājas pagalmā pie ugunskura. Ja atklāti, pats sevi uzskatu par gana garlaicīgu mājāssēdētāju, kas priekšroku dod labas grāmatas lasīšanai. Protams, bijušas Līgo naktis, kas pavadītas, ciemojoties pie draugiem vai apmeklējot kādu pasākumu. Iespējams, savu saviesīguma devu esmu izsmēlis un vislabāk jūtos ģimenes lokā. Turklāt steidzu izbaudīt bērnu klātbūtni. Viņi jau ir gana lieli – dēlam 24, bet meitai 21 gads –, tāpēc drīz pienāks brīdis, kad viņi dosies projām no vecāku pajumtes. Šogad, starp citu, dēls tikko bija atgriezies no mācību komandējuma Maltas salā, bet meita nupat Drāmas teātrī nospēlējusi lomu un tā pa īstam izjāņojusies
R.Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”. Abi bija noguruši un noilgojušies pēc mājām.
Darba nedēļu svētki padarījuši krietni īsāku. No mana viedokļa raugoties, varbūt tas pat nebija slikti. Varēju daudz ko pārdomāt pēc pagājušajā nedēļā notikušās pārvaldes darba izvētīšanas. Kļuva arī skaidrāks, ko vajadzētu paveikt nākamajā mācību gadā. Tas būs īpaši nozīmīgs, jo jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma, kas arī mūsu darbā ieviesīs pilnīgi jaunu saturu. Ceturtdien kopā ar kolēģiem no citiem rajoniem tikos ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Patīkami, ka viņa atbalsta daudzas mūsu idejas saistībā ar gaidāmo reformu.
