Zemkopības ministrija izstrādājusi koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā.
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā. Tā plānots Latvijas un pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem radīt līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.
Dokuments paredz prognozējamu un ilglaicīgu politiku lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu novēršanai un kompensēšanai, tādējādi radot efektīvu sistēmu, kas nodrošina paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus, un paredz, ka valstij vajadzētu kompensēt tādus riskus kā zemestrīces, ārkārtas notikumus, piemēram, karu, valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku vai augu infekcijas slimības, kas uzskatāmi par valsts atbildību, informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.
Šādos gadījumos valsts segtu tiešos materiālos zaudējumus, kompensācijas izmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem. Veicot brīvprātīgas vai obligātas iemaksas fondā, lauksaimnieki varētu nodrošināties pret zaudējumiem, ko rada sausums, lietavas, salnas, kailsals, krusas, karstums, plūdi, kā arī dzīvnieku slimības, kuru apkarošana nav obligāti noteikta.
ZM izstrādājusi trīs iespējamos lauksaimniecības risku vadības sistēmas variantus. Pirmajā jeb privātās apdrošināšanas ar valsts atbalstu variantā paredzēts, ka valsts nodarbojas ar savas lauksaimniekiem garantētās atbildības un līdzatbildības nodrošināšanu. Šajā gadījumā valsts subsidētu apdrošināšanas prēmijas, un tas valstij izmaksātu 200 000 latu.
Otrais variants jeb kompensāciju fonda risinājuma variants paredz, ka fondā ik gadu gan valsts, gan lauksaimnieki veiktu brīvprātīgas vai obligātas iemaksas. Šajā variantā nav paredzēta valsts garantētās līdzatbildības kompensācijas nodrošināšana lauksaimniekiem. Taču valsts mudinātu lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot minimālo obligātās apdrošināšanas prasību. Šāda fonda sistēmas ieviešanai būtu nepieciešams aptuveni 2,1 miljons latu.
Kompleksajā risinājumā plānots, ka valsts nodarbojas ar savas lauksaimniekiem garantētās atbildības un līdzatbildības nodrošināšanu, izmantojot īpašu fondu. Tā resursus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas.
Apdrošināšanas sabiedrības, saņemot atbalstu no valsts apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā, piedāvātu lauksaimniekiem daudz pieejamākus apdrošināšanas produktus. Kompleksā risinājuma ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni latu.
Plānots, ka pilnībā lauksaimniecības risku vadības sistēma tiks ieviesta no nākamā gada.
