Jelgava kā Zemgales metropole jau kopš seniem laikiem piesaistījusi ceļotājus un tūristus. Pilsētas viesiem bija nepieciešamas ērtas atpūtas vietas – viesnīcas.
Jelgava kā Zemgales metropole jau kopš seniem laikiem piesaistījusi ceļotājus un tūristus. Pilsētas viesiem bija nepieciešamas ērtas atpūtas vietas – viesnīcas.
Vecākā Jelgavā bija «Lindes» viesnīca, kas hercogu laikā tika dēvēta par «Pils» viesnīcu, jo atradās Pils ielas un Čakstes bulvāra stūrī – izdevīgā vietā. Šajā mītnē bija 20 gaumīgi iekārtotu istabu, restorāns ar priekšzīmīgu virtuvi. No viesnīcas pavērās skaists skats uz upi un pils dārzu.
18. gadsimtā «Lindes» viesnīcā pajumti raduši slavenie avantūristi: Kazanova, Kaliostro, Magno Kavallo un citi. Iemīļota atpūtas vieta tā bijusi arī latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam.
Uzvaras ielā 13 atradās «Kurzemes» viesnīca ar restorānu (un dzīvo mūziku!) un pat savu kinoteātri. No 1825. gadā Zviedrijas amatnieku celtās viesnīcas pavērās skats uz Tirgus laukumu, no šā nama balkona 1919. gada 23. novembrī tautu uzrunāja Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Lieliskas naktsmītnes iespējas piedāvāja arī trešā pilsētā iecienītākā viesnīca «Rīga», kas atradās netālu no dzelzceļa stacijas – Zemgales prospektā 4. Pēc rekonstrukcijas 1940. gada maijā «Rīgu» pārdēvēja par «Tērveti».
Savukārt hotelis pilsētas centrā (Poruka ielā 3) – «Londona» – varēja lepoties tikai ar sešām labiekārtotām istabām. Tiesa, Jelgavas viesus piesaistīja netālu iekārtotā autobusu pietura – galapunkts maršrutam Rīga – Jelgava.
Pilsētas paplašināšanās, iedzīvotāju pieaugums un tūristu pieplūdums radīja nepieciešamību pēc jaunām viesnīcām. 1939. gada septembrī pie Driksas tilta pretim viesnīcai «Linde», guldīja pamatakmeni viesnīcai «Jelgava». Svinībās piedalījās ne tikai Jelgavas pašvaldības, bet arī valdības pārstāvji. Arhitekta Laukirbes projektā tā bija iecerēta kā moderna celtne, kurai jābūt gatavai 1940. gada 1. jūlijā. Inženiera P.Godmaņa vadībā būvdarbi ritēja strauji, bet pēc padomju varas nodibināšanas viesnīcas celtniecība uz laiku pilnībā apstājās. Ekspluatācijā jaunceltni nodeva tikai 1940. gada 6. decembrī. Viesnīcā, kuras celtniecības izmaksas lēsa gandrīz viena miljona latu apmērā, bija 32 labiekārtotas istabas, pirmajā stāvā – restorāns un konditoreja, otrajā un trešajā – kafejnīcas, numurētas istabas un kalpotāju dzīvokļi.
Otrā pasaules kara laikā visas pilsētas viesnīcas tika sagrautas. No koka celtās viesnīcas «Linde» un «Rīga» nodega. Ugunsgrēka izpostītās ēkas «Kurzeme» un «Londona» nojauca 1948. gadā. Atjaunoja vien izdegušo viesnīcu «Jelgava».
