Jelgavā Brīvmūrnieku (masonu) loža pastāvēja no 1754. līdz 1795. gadam. Tās nosaukums bija «Pie Trim Kronētiem Šķēpiem».
Jelgavā Brīvmūrnieku (masonu) loža pastāvēja no 1754. līdz 1795. gadam. Tās nosaukums bija «Pie Trim Kronētiem Šķēpiem». Noslēpumainā brīvmūrnieku sabiedrība bija apvienojusi arī dažu labu hercoga galma pārstāvi un lielās, slavenās grāfu Mēdemu dzimtas pārstāvi. Pēc dažos avotos minētā, 1795. gadā tika pārtraukta tās legāla darbība, taču nelegāli tā eksistējusi vēl līdz 1816. gadam.
Galvenais vēsturiskais piemineklis Jelgavas brīvmūrnieku rīcībā bija viņu nams, ko, starp citu, būvējis Jelgavas pils autors Frančesko Bartolomeo Rastrelli.
Kā komentēja Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais fondu glabātājs Andrejs Dābols, kara laikā ēka esot nodegusi, bet tās sienu mūri stāvējuši savā vietā vēl ilgi pēc kara. Ļaudis par tiem stāstījuši dažādus briesmīgus nostāstus, no kuriem lielākā daļa droši vien bijusi izdomāta. Tad ēkas atlikušie mūri nojaukti.
Bijušais brīvmūrnieku nams Jelgavā atradās Uzvaras ielā (kreisajā pusē) posmā starp Krišjāņa Barona un Dobeles ielu, iepretim Reformātu baznīcai, bet tuvāk centram. Tagad šā nama iespējamo vietu aizņem skvēriņš aiz pilsētas kultūras nama, kam pretējā ielas pusē ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jelgavas nodaļa (Uzvaras 8).
Taču ēkas liktenis nespēj mainīt brīvmūrnieku sabiedrības likteni.