Vēl tikai nepilnu mēnesi uzturā varam lietot rabarberus – līdz jūnija beigām tajos izveidosies liels skābeņskābes daudzums, kas kaitīgs cilvēka veselībai.
Vēl tikai nepilnu mēnesi uzturā varam lietot rabarberus – līdz jūnija beigām tajos izveidosies liels skābeņskābes daudzums, kas kaitīgs cilvēka veselībai. Taču tikmēr rabarberi ir ļoti veselīgi, turklāt no tiem pagatavota plātsmaize, uzpūtenis, kompots vai citi našķi organismu nodrošinās ar vitamīniem un minerālvielām.
Rabarberu dzimtene ir Rietumķīna un Austrumtibetas kalniene. To, ka rabarberu kāti ēdami, Eiropā atklāja pirms pāris simtiem gadu. Proti, ap 16. gadsimtu tos sāka kultivēt Anglijā, Francijā, Nīderlandē, bet mazliet vēlāk – arī pie mums. Rabarberi ir pirmais našķis, ko pavasarī dāvā dārzs. Tajos daudz vitamīnu, organisko skābju, minerālsāļu un citu vielu. Taču jāatceras, ka uzturā lietojami rabarberu kāti un, īpaši pagatavotas, arī auga saknes. Lapas nav ēdamas – tās var izmantot, piemēram, kā galvas pārsegu sauļojoties vai savdabīgu šķīvi, vai salveti dārza svētkos.
Rabarberu sastāvs visai daudzveidīgs. Tajos ir askorbīnskābe, A, E, C, P un daži B grupas vitamīni, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas un citas vērtīgas vielas, kas palīdz cīnīties ar dažādām veselības problēmām. Piemēram, 100 gramu svaigu rabarberu satur apmēram 8,7 miligramus dzelzs un vismaz trešdaļu pieaugušam cilvēkam nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Smadzenēm, nerviem un kauliem nepieciešamais fosfors rabarberos atrodams fostatīdu veidā. Augi satur ogļhidrātus, proteīnus, pavisam nedaudz tauku un vismaz 93 procentus ūdens. Rabarberu kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm – ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi – un 100 gramos rabarberu ir 14 kilokaloriju.
Taču jāatceras, ka rabarberus nevajadzētu ēst katru dienu. Visveselīgākie tie ir agrā pavasarī, jo augot tajos veidojas liels skābeņskābes daudzums, tāpēc ar rabarberu lietošanu jāuzmanās pēc Jāņiem. Skābeņskābe reaģē ar kalcija sāļiem, veidojot nešķīstošus savienojumus – oksalātus. Tie kuņģa un zarnu traktā traucē kalcija uzsūkšanos, bet paši viegli nokļūst asinīs, arī tur viegli saistās ar kalciju un palielina oksalātu saturu asinīs. Tas īpaši bīstami cilvēkiem ar vairogdziedzera darbības traucējumiem, bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ var sākties muskuļu krampji un rasties asins recēšanas traucējumi. Liels oksalātu daudzums asinīs arī veicina akmeņu veidošanos nierēs.
Rabarberiem raksturīgas kokainas ar celulozi bagātas šķiedras, taču, ja augus samaļ vai sarīvē, no šķiedrām var atbrīvoties. Savukārt rabarberu mīkstā daļa ir irdena, tāpēc tos droši var lietot cilvēki, kam ir gremošanas traucējumi. Šādos gadījumos pirms katras ēdienreizes mazs gabaliņš rabarbera jāpakošļā un jāizsūc sula. Tos var lietot, ja ir augsta temperatūra. Bet ja vēdera aizcietējumi, lietderīga ir rabarberu sakne pulvera veidā. Vēl labāku efektu rada tēja, ko pagatavo, rabarbera saknei uzlejot verdošu ūdeni un ļaujot ievilkties.
Rabarberus iespējams sasaldēt un uzturā lietot visu gadu, pirms lietošanas atsaldējot, taču visveselīgākie tomēr svaigi kāti, kas būtu jānotiesā trīs dienu laikā pēc nogriešanas. Vislabāk tos uzglabāt ledusskapī nomazgātus un ietītus mitrā drānā vai papīrā, taču ne plēvē, lai rabarberi elpotu.
Ja rabarberi šķiet pārāk skābi, pirms lietošanas to kātus vajag izmērcēt ūdenī.
