Lielupes attekā Driksā Jelgavas centrā aizvien katru diennakti ieplūst vismaz 150 kubikmetru jeb 150 000 litru kanalizācijas.
Lielupes attekā Driksā Jelgavas centrā aizvien katru diennakti ieplūst vismaz 150 kubikmetru jeb 150 000 litru kanalizācijas. Apkārtnē valda neciešama smaka, bet turpat pie Jēkaba kolektora pilsētnieki ķer zivis. Speciālisti pieļauj, ka ūdensdzīvniekos var būt gan dažādi parazīti, gan ķīmisks piesārņojums, kura ietekme organismā uzreiz nav jūtama.
SIA “Jelgavas ūdens” tehniskais direktors Ēvalds Jaudzems “Ziņām” teic, ka projekts, kura laikā pilsētā izbūvē kanalizācijas sistēmu un to pārslēdz uz jaunajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, daļēji varētu noslēgties oktobra vidū. Patlaban pa Zvejnieku, Satiksmes, Traktoristu, Pionieru un Saldus ielu līdz Dobeles ielai ierīko kolektoru, kurā plānots novadīt arī tos kanalizācijas notekūdeņus, kas pa Jēkaba kolektoru ieplūst Driksā pie Jelgavas viesnīcas.
Zivis ķeras
Kad “Ziņas” šonedēļ atkārtoti apskatīja Driksu, kur tiek iepludināta kanalizācija, salīdzinājumā ar augustu nekas nebija mainījies. Ūdens caurules galā mutuļo, daudzdzīvokļu māju apkaimē valda neciešama smaka. Notekūdeņu ievadīšanas tuvumā var manīt lielu zivju rosību, bet turpat makšķerkātu vicina pāris skolnieku. Ikdienā to dara arī pieaugušie. Uz jautājumu, kādas zivis ķeras, mazais Elvis kautrīgi min līdakas. Redzams, ka ik pa laikam pieķeras un atkal nokrīt pa kādai nelielai baltajai zivtiņai. “Es tās dodu kaķiem, zinu, ka citi puikas nes mājās,” atklāj Elvis. Viņš saprotot, ka spurastes ēst labāk nevajag, jo nav zināma Driksas ūdens kvalitāte.
Parazīti un ķīmisks piesārņojums
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta direktors Edgars Liepiņš “Ziņām” pauž, ka Driksā ķertās zivis var būt kaitīgas. Barojoties ar kanalizācijas notekūdeņos esošajās vielām, tās var uzņemt cērmes un citu parazītu oliņas.
Lektore Ruta Medne, kas fakultātē specializējusies zivju slimību pētīšanā, papildinot E.Liepiņu, izsakās piesardzīgāk. Viņa atzīst, ka notekūdeņos var būt indīgas vielas un pat ķīmisks piesārņojums (piemēram, dezinfekcijas līdzekļi), kas uzkrājas zivīs, bet bez izmeklējumiem to nevarot apgalvot.
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Melngailis domā, ka ūdensdzīvniekos, kas uzturas kanalizācijas ūdeņu tuvumā, daudz biežāk atrodami lenteņi un citi parazīti. Tiesa, viņa makšķernieka pieredze rādot, ka kaitīgie organismi vairāk ir baltajās zivīs (raudas, ruduļi un citas), bet retāk, piemēram, līdakās un asaros. No ķīmiskā piesārņojuma speciālists min smagos metālus, kas var bojāt iekšējos orgānus. Taču šī ietekme uzreiz nav pamanāma.
