Sākot diskusiju ciklu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķiem, zemgalieši uzsver, ka līdzšinējā tendence attīstīt galvenokārt Rīgas reģionu neveicina kopējo labklājību.
Sākot diskusiju ciklu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķiem, zemgalieši uzsver, ka līdzšinējā tendence attīstīt galvenokārt Rīgas reģionu neveicina kopējo labklājību. Nepieciešams ieviest likumdošanas mehānismus, kas ļautu augt arī citām pašvaldībām.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis skaidro, ka darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam sākts pērn, analizējot sabiedrībā un tautsaimniecībā notiekošo. Zinātnieki izvirzījuši vairākus desmitus, viņuprāt, būtisku jautājumu, uz kuriem jāatrod atbilde, lai stratēģija būtu rīcības dokuments. Pašlaik tiek rīkotas darba grupas tikšanās ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem, lai izzinātu turpmākajā darbā nepieciešamos viedokļus. Paredzēts, ka dokuments apstiprināšanai valdībā un Saeimā nonāks rudens pusē.
Kā “Ziņām” atzina viens no Jelgavas pagasta vadītājiem, kurš savu vārdu nevēlējās publiskot, daudz ko nākotnes attīstībā noteiks nākamgad paredzētā administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana. “Problēma tāda, ka pašvaldībām joprojām nav skaidri daudzi būtiski jautājumi, kas ietekmēs valsts attīstību nākamajās desmitgadēs,” viņš uzsver. Piemēram, politiķi joprojām strīdas par novadu funkcijām un uzdevumiem.
Diskusijā Jelgavā Zemgales pašvaldību pārstāvji pauda pārliecību, ka līdz šim kultivētā Rīgas reģiona attīstības prioritāte neveicina valsts progresu ar skatu ilgākā perspektīvā.
