«Piemājas saimniecībā vēlos audzēt trušus. Pēc paziņu ieteikuma, viena no labākajām šķirnēm esot auntruši, bet par to zinu ļoti maz,» «Ziņām» raksta lasītāja Silvija no Līvbērzes.
“Piemājas saimniecībā vēlos audzēt trušus. Pēc paziņu ieteikuma, viena no labākajām šķirnēm esot auntruši, bet par to zinu ļoti maz,” “Ziņām” raksta lasītāja Silvija no Līvbērzes.
Lielo auntrušu šķirne izveidota jau 19. gadsimtā Francijā. Nosaukumu ieguvusi nokareno ausu un tipiskās auna galvas formas dēļ. Panākumus šķirnei nodrošināja arī savdabīgais izskats. Sākumā auntruši bija tikai meža zaķu krāsā. Vēlāk tie nonāca Vācijā, kur truškopji pielika daudz pūļu, lai šo šķirni izkoptu un izveidotu dažādu apmatojuma krāsu. Lielajiem auntrušiem var būt 12 dažādu krāsu, kā arī tie var būt raibi – balti ar dažādu krāsu raibumiem. Meža zaķa krāsas auntruši izaug vislielākie, bet citu krāsu nesasniedz tik lielu svaru. Normāla garauša dzīvmasa ir 5 – 5,5 kilogrami, bet tā var būt arī lielāka. Svara ierobežojumu šai šķirnei nav. Ķermenis ir drukns, masīvs, cilindrveidīgs, skausts īss un spēcīgs, bez izteiktas kakla daļas. Ķepas īsas un spēcīgas. Galva – tipiska auna galva. Ausu garumu mēra no vienas auss gala līdz otrai pāri galvai, un šis attālums var būt no 38 līdz 45 centimetriem. Galva tēviņiem īsāka un apaļāka nekā mātītēm, īpaši izteikta pieres daļa. Mazajiem trusēniem pēc piedzimšanas ausis stāvas, bet tās pakāpeniski noliecas. Mātītēm pa lielākai daļai veidojas pakakle, kas ir slikta pazīme.