Realizēti pirmās kārtas uzdevumi starptautiskā projektā «Baltijas vides aizsardzība no lauksaimniecības noteces».
Realizēti pirmās kārtas uzdevumi starptautiskā projektā «Baltijas vides aizsardzība no lauksaimniecības noteces», kurā piedalās Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Zviedrijas Lauksaimniecības mehanizācijas institūts un Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu institūts.
Projekta mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Baltijas jūrā. Tā vadītājs no Latvijas puses LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis akcentē, ka lauksaimniecība ir viens no galvenajiem slāpekļa un fosfora savienojumu izneses avotiem, kas izraisa ūdens piesārņojumu. Latvija ir pieņēmusi politisku lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai, tāpēc ir nepieciešams realizēt ar vides aizsardzību saistītus pasākumus lauksaimniecībā: «Patlaban Baltijas jūrā no visa ieplūstošā slāpekļa 40 procentu dod lauksaimniecība. Šo skaitli vajadzētu samazināt vismaz uz pusi. Lai to izdarītu, svarīgi ir izglītot zemniekus, kā saimniekot pēc iespējas draudzīgāk videi.»
Projekta pirmajā kārtā Zviedrijas finansējums Latvijai bija 2,5 miljoni Zviedrijas kronu. Par šo summu Saldus rajona Zaņā tika izveidota Mellupītes monitoringa stacija, kas ir modernākā Baltijas jūras austrumu krastā. Stacijā viss ir datorizēts – ik pēc noteikta laika tiek ņemtas ūdens analīzes un fiksēts tā piesārņojuma daudzums. Projekta pirmajā kārtā tika izveidota arī demonstrācijas saimniecība «Kaudzītes» šīs upes baseinā, kas uzklausa speciālistu padomus par videi draudzīgu saimniekošanu un cenšas tos realizēt.
P.Bušmanis stāsta, ka projekta mērķis ir pēc iespējas ātrāk visu apkopoto informāciju popularizēt zemnieku vidū: «Projekta otrā daļa galvenokārt ir vērsta uz lauksaimnieku izglītošanu ar demonstrācijas, konsultēšanas un apmācības palīdzību, izmantojot jau pašreizējo bāzi Mellupītes baseinā. Iegūtie dati ļaus pilnveidot likumus, nodrošināt informāciju par lauku vides stāvokli un starptautiskajām institūcijām, kā arī sekmēt Lauksaimniecības konsultāciju dienesta darbību.»
Kopējā projektā, kas turpināsies vēl gadu, iesaistījušās arī abas pārējās Baltijas valstis, kur notiek līdzīgi pētījumi un lauksaimnieku apmācība. P.Bušmanis skaidro, ka projekta realizācija visās iesaistītajās valstīs notiek līdzīgi, Latvija pārējiem ir soli priekšā ar modernāko monitoringa iekārtu, kas uzstādīta uz Mellupītes. Nākamajā posmā lielākā uzmanība tiks pievērsta lauksaimnieku apmācībai. Bet, kā uzsver P.Bušmanis, arī pēc tam darbība šajā virzienā turpināsies: «Jau tagad tiek spriests, ka pēc gada zināšanas vajadzētu ieviest praksē. Iespējams, ka sadarbībā ar Pasaules Banku zemniekiem, kas vēlēsies darboties pēc iespējas draudzīgāk videi, tiks sniegts atbalsts un izdevīgi kredīti.»
