Vēlēšanu propaganda sākusies. 16 gados vara iedzina tautu izmisumā, nabadzībā un pazemojumā, bet pirms vēlēšanām piebaro ar nabaga grašiem pēc principa: ķēdi sunim pagarina par vienu metru, bet bļodu noliek par trīs metriem tālāk.
Vēlēšanu propaganda sākusies. 16 gados vara iedzina tautu izmisumā, nabadzībā un pazemojumā, bet pirms vēlēšanām piebaro ar nabaga grašiem pēc principa: ķēdi sunim pagarina par vienu metru, bet bļodu noliek par trīs metriem tālāk. Ar solījumiem tie kļūst sarkani kā bietes un biedē tautu ar kaut kādām tīklu teorijām, pandēmijām, terorismu, kreisajiem (jauc kopā ar labējiem promaskaviskajiem ekstrēmistiem) un komunistiem.
Vēlēšanu propagandā sevišķu atbalstu gūst dažādu krāsu supernacionāļi uz nacionālo attiecību saasināšanas fona. Vieni lieto vārdus: fašisti, rokas nost no krievu skolām, otrie: okupanti, krievi nāk, latvieti nepadodies un līdzīgus nacionālo naidu rosinošus izteikumus. Arī partiju dalījums kreisajos, centristos, labējos ir vēlēšanu afēras elements, tāpat kā demokrātijas sludināšanas rēgs.
Jāpadomā arī par to, ko krievu, ebreju un latviešu superradikāļi Saeimā tautai izdarījuši labu. Maizes vietā piebaro ar nacionāliem saukļiem un ar kvorumu viltīgi atbalsta koruptīvu likumu pieņemšanu. Viņu klātbūtnē gadu desmitiem valstī notiek visaptverošs “likumīgs” marodierisms – 50 gadu ieguldījums izlaupīts un izkrāpts, esam tiesiski pazemoti un apsmieti, tūkstošiem īrnieku deportēti uz ielas, izmirst pašnāvībās, no “krutkas”, bet jaunākie masveidā dodas trimdā no valsts.
Nāk vēlēšanas, un jau laikus jārunā par to ābeci, par vēlēšanu afēru. Vēlēšanu likumā vienīgā demokrātijas pazīme – vēlēšanās var piedalīties vairākas partijas. Pārējā demokrātija atkarīga no tā, cik katram kabatā naudas, tik demokrātijas. Jāatceras zemnieka patiesība – ja zirgs slikts, niķīgs vai nevelk, vienīgā izeja ir nomainīt ar jaunu, proti, ievēlēt citu Saeimu, ar ko būs sodīta vecā. Jāiegaumē, ka, ilgi esot pie varas, elite kļūst nekaunīga, droša, bezatbildīga…
Satversmē visi pilsoņi ir līdztiesīgi. Vēlēšanu likumā starp rindām lasām, ka par Saeimas deputātu var kļūt jebkurš kompartijas nomenklatūras darbonis, nacists, okupācijas armiju pārstāvis, VDK aģents ar vienu nosacījumu – lai okupācijas režīmam uzticīgie kalpi būtu pārkrāsojušies uz 1991. gada 13. janvāri. Ja runā par slepeno aģentu un viņu vervētāju attiecībām šajā 15 gadu periodā, manuprāt, tagad ir slepeno aģentu valdīšanas laiks, bet VDK štata darbinieki nolikti “pie ratiem” – bija priekšnieki, tagad “muļķi” uz mūžu. Draudi publicēt aģentu sarakstu arī ir liela mēroga vēlēšanu afēra un valsts noslēpuma izpaušana. Tas izpaužams Krievijas specdienestiem, kuru aģenti mums zināmi, bet pārējie ap 25 000 nav zināmi – izmantojiet tos pret Latviju. Arī varas elite grib parādīt tautai – redzat, mēs, tīri un balti, neesam “maisā”.
Vēlēšanu likumā viltīgi iestrādātā norma, ka pie kandidātu vārdiem liekami plusi vai tie izsvītrojami, ir afēras elements, kas domāts to vēlētāju krāpšanai, kuri nezina, par ko balsot, kuri neinteresējas par vēlēšanu politiku un spriež: “Kas tur slikts, balsošu par labiem cilvēkiem, sliktos izsvītrošu, un viņi pie varas netiks.” Tā domāt ir pārāk naivi, jo pie varas esošie “labie” cilvēki nevalda valsti, viņi Saeimā “guļ”. Valsti vada grupas ārpus Saeimas, kā to pierādīja “jūrmalgeita”. Izsvītrojiet no saraksta kaut visus, tik un tā būsiet nobalsojis par visu šo jums nevēlamo partiju.
Nobalsot “pret” var tikai netieši – balsojot kaut vai par “visnepopulārāko” partiju vai to, kura nav bijusi pie varas. Ar šādu paņēmienu vēlētājs palielina balsotāju skaitu, no kura aprēķina procentus katram deputātu kandidātam. Proti, jo lielāks skaits piedalās vēlēšanās, jo vairāk vēlētāju vajag jūsu nevēlamajai partijai, lai iegūtu tos piecus procentus no vēlēšanās piedalījušos skaita, piemēram, 5 procenti no 100 ir 5, bet 5 procenti no 1000 – jau vajag dabūt 50 “par” un tā tālāk.
Vēlētājs bieži teic, ka, esot par “mazo” partiju, pazaudēs balsi, jo to tik un tā neievēlēs. Aplamības. Kā redzējāt, jūsu balss ne tikai nepazūd, bet otrādi – nelabvēļu kandidātus velk lejā vai apgrūtina viņiem iekļūšanu Saeimā.
Obligāti jāpiedalās vēlēšanās. Jūsu viedoklis, ka neiešu balsot, tik un tā ievēlēs “blēžus un krāpniekus”, ir pilnīgi nepareizs un maldīgs. Jo mazāk piedalās vēlētāju, jo vieglāk blēžiem tikt Saeimā. Nepakļaujieties, šie blēži nežēlos miljonus reklāmai, lai sevi slavinātu, ka viņi ir pieredzējuši, pārāki par citiem, zina, kā vajag vadīt valsti, ka sākuši gādāt par tautu, par maziem un vidējiem uzņēmējiem, baidīs, ka jaunie ir populisti, izputinās valsti, visu bagātību atņems un sadalīs. Nelasiet vēlēšanu sarakstus un nemeklējiet labos kandidātus tajos vēlēšanu dienā, jo jūsos tas rada apjukumu. Steigā un uztraukumā atrodot veco blēžu sarakstā “labu cilvēku”, nobalsosiet par to partiju, kuru nevar laist Saeimā. Bieži dzirdam, ka nav par ko balsot, visas partijas vienādas vai ka balsošu par tiem, kas jau sazagušies, viņi mazāk ņems. Atcerieties, zagšanas apetīte ir neapturama, atpakaļceļa nav tāpat kā no čekas slepeno aģentu tīkla. Ejot uz vēlēšanām, jau iepriekš jāizdomā vienīgi, par kuru partiju balsot “par”, neko nelasot un nesvītrojot tās sarakstā un neliekot plusus, jo manipulācijām vēlēšanu sarakstā nav jēgas.
