Līdz šim Latvijā sabiedrības un partiju uzmanība tiek pievērsta tikai balsot atnākušo skaitam, bet neinteresējas par daudz būtiskāko – kā veidojas pilsoņu kopums un vai kopējais balsstiesīgo skaits ir ticams?
Piemēram, ja par balsstiesīgo kopskaitu ņemtu 1,216 miljonus vēlētāju, nobalsojušo būtu virs 50 procentiem un referendums būtu noticis. Iespējams noprotestēt referenduma rezultātus, jo Latvijā joprojām nav izveidots oficiāls vēlētāju reģistrs.Nosakot tautas nobalsošanā piedalījušos procentu un kvorumu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ņem vērā nevis konstantu un likumīgu, pārbaudāmu vēlētāju reģistru, bet gan no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) elektroniskās sistēmas pilsoņu kopuma skaitļus, kas ik brīdi mainās, nekādi nav pārbaudāmi un salīdzināmi, turklāt izraisa pamatotas šaubas par ticamību.Uz fona, ka Latvijā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, valsts iedzīvotāju kopējais skaits strauji samazinās, īpašas šaubas rada balsstiesīgo pilsoņu skaita milzīgais pieaugums: 1996. gadā – 1,2, 1998. gadā – 1,3, 2008. gadā – 1,5 miljoni. Pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši nedaudz virs 100 tūkstošiem, turklāt daļa ir bērni, kam vēl nav balsstiesību. Jautājums – no kurienes uzradušies pārējie 200 tūkstoši jauno balsstiesīgo pilsoņu?Skaidrojums, ka tagad balsstiesīgo 18 gadu vecumu sasniedz 80. gadu demogrāfiskais vilnis, ticams tikai daļēji. Tolaik dzimstība pārsniedza mirstību par 20 000 gadā. Taču pašlaik, pēc PMLP datiem, balsstiesīgo skaita palielinājums (pārsniedzot mirstību) ir gandrīz trīs tūkstoši mēnesī jeb 36 000 gadā. Salīdzinājumam CVK mājas lapā publicētie PMLP sniegtie skaitļi: 2008. gada 9. jūnijā – 1 512 755 balsstiesīgo, bet pēc mēneša jau 1 515 562 jeb par 2807 vairāk. Saglabājoties tādam palielinājuma tempam, 2008. gadā nāks klāt papildu jauni 33 684 balsstiesīgie pilsoņi. No kurienes tāds milzu kāpums, kas ir šie klāt nākušie pilsoņi?Pirms desmit gadiem – 1998. gada 4. jūnijā –, pēc PMLP datiem, bija 1 348 535 balsstiesīgie. Desmit gadu laikā tas palielinājies par 164 220. Kā tas var būt, ja katru gadu nomirst par desmit tūkstošiem vairāk nekā nāk klāt? Naturalizētie 100 000 jaunpilsoņu nesedz šo starpību, un arī atsauce uz «demogrāfisko vilni» neizslēdz šaubas. Maz ticama iespēja, ka skaita kraso palielinājumu būtu ietekmējuši dubultpilsoņi. Pat ja pieņem, ka visi emigrācijas latvieši tika reģistrējušies savos mantotajos īpašumos, tad tas noticis jau līdz 1998. gadam. Arī ārzemēs dzīvojošo pilsoņu skaits kopš 1998. gada audzis nebūtiski – no 30 218 1998.gada jūnijā līdz 35 824 2008. gada jūnijā jeb par 5606. Zinot lielo skaitu uz ārzemēm strādāt izbraukušo un arī to, ka nodokļu dēļ ir izdevīgi izrakstīties no Latvijas un reģistrēties ārvalstī, maz ticams, ka ārzemēs kopš 1998. gada legāli strādāt atbraukuši tikai pieci tūkstoši pilsoņu. Vēl kāda nianse. Konstatēts, ka referenduma iecirkņos bija ieradušies un gribēja balsot, bet tas netika ļauts darīt pilsoņiem, kuru pasēm bija beidzies derīguma termiņš. Ja būtu izveidots vēlētāju reģistrs, izteikt viedokli varētu, uzrādot jebkuru dokumentu – šofera tiesības, pensionāra apliecību. Neatbildēts ir jautājums – kāpēc pilsoņi, kurus vēlēšanu komisija izraidīja no iecirkņiem un neļāva balsot, palika iekļauti balsstiesīgo kopējā skaitā, no kura aprēķina nobalsojušo īpatsvaru un kvorumu? Loģiski būtu – ja viņiem neļauj balsot, tad arī no aprēķinos ņemtā balsstiesīgo kopskaita tie būtu izslēdzami. PMLP datos vispār pazuduši ap 30 000 «bomžu», kuriem nav pasu un reģistrācijas vietas. Ja tic PMLP reģistram, visiem balsstiesīgajiem ir noteikta dzīvesvieta un nav neviena pilsoņa, par kuriem agrāk norādīja – nav noskaidrots. Nav atbildēts arī, vai no PMLP balsstiesīgo uzskaites par nelikumīgu pilsonības saņemšanu izslēgti ap 200 Krievijas jaunbagātnieku.Kādas ir garantijas, ka tādu nelikumīgu, joprojām neatklātu ierakstu PMLP pilsoņu uzskaitē datorsistēmā nav vēl. Cik – tūkstotis, desmit tūkstoši, simts tūkstoši?Jucekli, kāds bija PMLP reģistrā, PMLP mēģināja sakārtot, pirms pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām nosūtot visiem balsstiesīgajiem paziņojumus uz datorsistēmā ierakstīto reģistrācijas adresi un lūdzot atsaukties tos pilsoņus, kuri konstatējuši nesakritības. Tādu izrādījās tūkstošiem. Kādas ir garantijas, ka tagad PMLP reģistros kļūdas izlabotas, visi mirušie izslēgti un nav viltus jaunpilsoņu?Kamēr nav izveidots drošs, pārskatāms vēlētāju reģistrs, CVK nedrīkst kvoruma noteikšanā pamatoties uz nedrošiem, mainīgiem elektroniskiem datiem, kuru kopējā ticamība raisa šaubas. Balsstiesīgo pilsoņu kopskaita noteikšanā būtu lietojama tāda pati metode, kādu to izmantoja un paredzēja izmantot Satversmes tēvi 1922. gadā. (Tolaik bija beidzies karš, atstājot haosu, bet pašlaik lietojamās datorsistēmas nebija pat visdrosmīgākajās fantāzijās). Šobrīd izeja būtu ņemt vērā nesen notikušās tautas skaitīšanas rezultātus.
