Vismaz reizi gadā apmeklēt ginekologu – tam vajadzētu būt obligātam pasākumam katras sievietes dzīvē.
Vismaz reizi gadā apmeklēt ginekologu – tam vajadzētu būt obligātam pasākumam katras sievietes dzīvē. Taču tikpat svarīgi ir pēc tam painteresēties par analīžu rezultātiem un apjautāties, ko tie vēsta, uzsver Jelgavas rajona poliklīnikas ārste rezidente ginekoloģijā Jolanta Pujāte.
Eiropā katru gadu gandrīz 30 tūkstoši sieviešu mirst no dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja. Latvijā trešā daļa jeb 46 procenti saslimšanas gadījumu tiek atklāti novēloti, kad slimība sasniegusi III – IV stadiju un audzēja ārstēšana reti kad ir veiksmīga.
Reizi gadā – skrīnings obligāts
“Šo slimību iespējams laikus novērst, pateicoties dzemdes kakla skrīningizmeklējumiem, ko sieviešu apskates laikā veic ginekologs.
Skrīnings, kas citiem pazīstams kā onkocitoloģiskā analīze, ir izmeklēšana, kuru sievietei veic ginekologs, lai savlaicīgi diagnosticētu izmaiņas dzemdes kaklā šūnu līmenī. Kā skrīningmetodi lieto tā saucamo PAP testu. Šī onkocitoloģiskās iztriepes metode ļauj noteikt izmaiņas šūnās, kas norāda, ka pacientei varētu attīstīties dzemdes kakla vēzis,” stāsta J.Pujāte.
Attīstītajās valstīs novērots, ka pēdējos 50 gados šādu gadījumu skaits ievērojami samazinājies, pateicoties skrīningizmeklēšanas programmām un panākumiem slimības ārstēšanā agrīnā stadijā. Pasaulē vidēji 80 procenti dzemdes kakla vēža gadījumu sastopami reģionos, kur skrīningizmeklējumus neveic, un tās pārsvarā ir mazattīstītas valstis.
Vēža izraisītājs mīt kā sievietēs, tā vīriešos
Zinātnieki pierādījuši, ka dzemdes kakla vēža izraisītājs ir HPV (cilvēka papillomas vīruss).
“HPV ir gluži parasts un ļoti izplatīts vīruss. Dzīves laikā lielākajai daļai vīriešu un sieviešu var būt bijusi HPV infekcija. To parasti iegūst dzimumceļā, un vīruss ir tik izplatīts, ka inficēšanos ar to var uzskatīt par normālām dzimumattiecību sekām. Līdz ar to arī izplatība ir lielāka jaunu vīriešu un sieviešu vidū, kas ir seksuāli aktīvāki iedzīvotāji. Vīruss mēdz atrasties uz dažādām dzimumorgānu vietām, tādēļ prezervatīvi efektīvi neaizsargā no šīs infekcijas, lai gan tie var samazināt risku,” stāsta ginekoloģe.
Ir vairāk nekā 130 HPV tipu, kas var skart: ādu, iespējams, radot kārpas (piemēram, parastās kārpas, kārpas uz pēdām); dzimumorgānus, uz kuriem var attīstīties dzimumorgānu kārpas un arī dzemdes kakla vēzis.
HPV infekcija un dzemdes kakla vēzis
J.Pujāte stāsta, ka inficēšanās ar HPV tipiem, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, parasti nerada cilvēkam redzamus vai jūtamus simptomus, un lielākā daļa sieviešu vīrusu pārvar, pat nezinot, ka ir inficējušās. HPV bieži vien izzūd pats no sevis.
“Vīruss izraisa dzemdes kakla šūnu anomāliju, ko var arī saskatīt PAP testā. Ja organisma imūnā sistēma netiek galā ar vīrusu un šis process laikus netiek atklāts, pastāv liela varbūtība, ka 10 – 15 gados attīstīsies dzemdes kakla vēzis.
Precīzu inficēšanās laiku nav iespējams noteikt, jo tā daudzus gadus var saglabāties bez simptomiem,” piebilst ginekoloģe.
Ja onkocitoloģiskajā analīzē, ko apskates laikā ņem ginekologs, konstatētas nelielas, mērenas vai izteiktas izmaiņas šūnu līmenī, veic papildu analīzi uz HPV, lai noteiktu, kāds tips (augsta vai zema riska) ir attiecīgajā gadījumā. No šiem izmeklējumiem savukārt atkarīga tālākā rīcība un ārstēšanas varianti.
“HPV vīrusa esamība vēl nenozīmē, ka ir ļaundabīgais audzējs. Tas parāda, ka nepieciešamas biežākas pārbaudes un uzraudzība. Taču katrs gadījums ārstam un pacientam jāanalizē atsevišķi,” uzsver J.Pujāte.
Jo savlaicīgāk, jo labāki rezultāti
Jo agrāk tiks konstatētas izmaiņas, jo lielākas iespējas novērst dzemdes kakla vēža attīstību. “Noteikti jāatceras, ka ar šiem izmeklējumiem nevaram pilnībā novērst dzemdes kakla ļaundabīga audzēja veidošanās risku, arī ārsti nevar paredzēt, kurai sievietei būs tendence uz saslimšanu, kurai ne, tādēļ jāpārbaudās pie ginekologa regulāri – vismaz reizi gadā. Tikai tā iespējams laikus konstatēt izmaiņas un, attiecīgi rīkojoties, samazināt vai apturēt procesa attīstību,” uzsver J.Pujāte.
Papildu riska faktori
HPV vīrusa progresam ir papildu riska faktori, kas palielina ļaundabīgo audzēju attīstības iespēju.
1. Smēķēšana
Smēķējošām sievietēm, kurām ir HPV infekcija, ir divreiz lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi nekā nesmēķētājām. Paaugstināto risku rada cigarešu dūmos ietilpstošo ķīmisko vielu ietekme uz noteiktām dzemdes kakla šūnām, kas ir daļa no ķermeņa imūnsistēmas un palīdz cīnīties pret HPV infekciju. Smēķēšana šīs šūnas novājina. Būtiski, ka sievietēm, kuras smēķēšanu atmet, šūnas bez ārstēšanas atgriežas normālā stāvoklī.
2. Novājināta imūnsistēma
Sievietes ar novājinātu imūnsistēmu nespēj viegli pārvarēt HPV infekciju. Tādēļ dzemdes kakla vēzis biežāk sastopams:
– sievietēm ar HIV un AIDS;
– sievietēm, kas lieto imūnsistēmu nomācošas zāles, piemēram, pacientēm, kurām pārstādīts kāds orgāns;
– nepilnvērtīga uztura gadījumos, jo tādējādi organismam netiek piegādātas barības vielas, kas nepieciešamas stipras imūnsistēmas saglabāšanai.
Izstrādāta vakcīna vēža profilaksei
Kā milzīgu sasniegumu dzemdes kakla vēža profilaksē Pasaules Veselības organizācija vērtē septembra beigās reģistrēto vakcīnu. Tā darbosies pret diviem augsta un diviem zema riska HPV vīrusa tipiem un tiek rekomendēta jaunām meitenēm 12 – 25 gadu vecumā. Visoptimālāk būtu vakcinēt visas pusaudzes menstruāciju sākšanās laikā un pirms dzimumdzīves sākuma. Vakcīna, kas akceptēta un reģistrēta lietošanai ES, ASV, Meksikā, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā un Jaunzēlandē, Latvijā būs pieejama jau decembrī. Ārsti prognozē, ka tās cena varētu būt ap 200 latu un tā iekļautu trīs devas. Pagaidām vēl nav atrisināts jautājums, kā šī vakcīna būs pieejama jaunām sievietēm un vai valsts par to maksās.
Citas analīzes
Ginekologs apskates laikā ņem analīzes ne tikai no dzemdes kakla, bet arī no maksts. Šis materiāls tiek izvērtēts un analizēts laboratorijā zem mikroskopa. Tā arī dod slēdzienu par izmaiņām, ja tādas ir.
“Analīžu paraugs no maksts tiek ņemts, lai atklātu un izslēgtu iekaisumus (bakteriālo vaginozi, sēnīti, gonoreju, trihomonas). Parasti to dara reizi gadā. Ja sievietes veselībā konstatētas izmaiņas, analīzes ņem biežāk, – ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem. Tāpēc ļoti svarīgi interesēties par to rezultātiem, jo tikai tā var laikus uzzināt par izmaiņām un, sadarbojoties ar savu ginekologu, kontrolēt situāciju un baudīt dzīvi,” mudina daktere J.Pujāte.
***
Fakti
Somijā ar organizētu skrīningizmeklējumu programmu kopš 1965. gada par 60 procentiem sarucis dzemdes kakla vēža izraisītu nāves gadījumu skaits;
Lielbritānijā no 1987. gada, kad šie izmeklējumi tika ieviesti, līdz 2000. gadam to kļuvis mazāk nekā uz pusi;
ASV kopš septiņdesmitajiem gadiem dzemdes kakla vēža nāves gadījumu skaits ar atbalstītu skrīningizmeklēšanu samazinājies par 40 procentiem.
***
Jelgavas poliklīnikas ārsta onkologa Gunta Buldinska komentārs:
Dzemdes kakla vēzis ir slimība, no kuras nevienai sievietei nevajadzētu mirt, ja vien viņas regulāri apmeklē ginekologu un veic analīzes. Slimību savlaicīgi diagnosticējot, to iespējams pilnībā izārstēt, neatstājot sekas. Taču šodienas situācija rāda, ka ļoti bieži dzemdes kakla vēzis sievietēm tiek konstatēts jau ielaists un to pilnīgi izārstēt tikpat kā nav iespējams. Jelgavā un rajonā katru gadu to konstatē apmēram desmit sievietēm. Jau ielaists ļaundabīgais audzējs pacientei prasīs samērā smagu operāciju, apstarošanu, bet ne vienmēr tas ir rezultatīvi.
Būtiski atcerēties, ka pie ginekologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma uz bezmaksas pārbaudi reizi trīs gados var vērsties sievietes vecumā no 20 līdz 35 gadiem, bet reizi gadā bezmaksas pārbaude tiek nodrošināta sievietēm no 35 līdz 70 gadiem.
