Kultūras pieminekļu Jelgavā ir vairāki desmiti, taču senatnīgo elpu atguvuši vien daži.
Kultūras Pieminekļu Jelgavā Ir Vairāki Desmiti, taču senatnīgo elpu atguvuši vien daži
Pasaules karu postošās ugunis cirtušas smagas rētas Jelgavas sejā, tādēļ atlikušo vēsturisko mantojumu vajadzētu saudzēt kā mazu neaizsargātu putnēnu, īstajā laikā pabarojot un uzbužinot spalviņas, taču blakus pozitīviem piemēriem, kad seno celtņu saimnieki rūpējas par saviem īpašumiem, ir daudz tādu, kas nespēj vai nevēlas ieguldīt darbu, lai kaut kas atliktu arī nākamajām paaudzēm.
“Lai cik tas paradoksāli nebūtu, Eiropā no vēsturiskā mantojuma ceturtā daļa iet bojā savlaicīgi neveiktu konservācijas darbu dēļ, bet trīs ceturtdaļas – cilvēku nepārdomātas saimnieciskas vai apzinātas darbības dēļ,” pārliecināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte.
Jelgavā valsts nozīmes kultūras pieminekļa nosaukums noteikts 38 objektiem un priekšmetiem, bet vietējās nozīmes – 59. Daži to īpašnieki vismaz centušies parūpēties, lai būve nesabrūk, taču citiem pārsvaru ņēmusi vēlme vēsturiskā mantojuma vietā veidot kaut ko citu, peļņu nesošāku. Diemžēl vēstures aizstāvjiem nācies novērot, ka juku laikos par nieka grašiem nopirkto kultūras celtņu saimnieki, atklājot, ka tās nojaukt liedz pieminekļa statuss, darījuši visu, pat ķērušies pie sērkociņiem, lai ēkas iznīcinātu. Tādēļ pilsētā paceļas daži briesmīga izskata grausti, kurus sabojājis laika zobs un liesmu mēles.
Saglabā pat autentisko jumtu
Arī Vecpilsētas ielas 8. namu reiz skāra postošs ugunsgrēks, taču tā saimnieki Grantiņu ģimene nedomāja padoties. “Mani saista viss vēsturiskais, varu klaiņot pa Jelgavas ielām, aplūkot senos namus un ar nožēlu skatīties to bojā ejā,” savas izjūtas atklāj Ināra Grantiņa.
Lai palīdzētu savam īpašumam atgūt tā sākotnējo izskatu, paņemts kredīts. Diemžēl straujā cenu kāpuma dēļ ģimene vairs nav atļāvusies algot darbiniekus un tagad remontdarbus veic saviem spēkiem.
“Viņi noteikti jāmin kā pozitīvs piemērs, kultūras mantojuma atjaunošanā Jelgavā. Izpildot visas likuma prasības, viņi spējuši padarīt ēku ļoti līdzīgu tai, kāda tā bijusi. Saglabāts pat autentiskais jumta izliekums. Otra mājas daļa, kas diemžēl gāja bojā ugunsgrēkā, uzcelta no jauna, un tai vēsturiskās vērtības vairs nav, taču tā pilnībā iederēsies kopējā ainavā,” uzsver G.Skulte.
Tiesa, arī pēc atjaunošanas atrodoties tādi, kas vēlas postīt. “Mums meta ar akmeņiem pa stikliem, līdz dēls dažus vaininiekus pasauca uz pārrunām. Tagad miers. Tomēr esmu pārliecināta, ka kārtība disciplinē. Ja arī kaut ko sabojās, tas nebūs tik daudz kā tad, ja viss atstāts novārtā,” savu pārliecību pauž aktīvā ēkas atjaunotāja.
“Iedodiet vismaz krāsu”
I.Grantiņa visai skeptiski izsakās par iespēju pretendēt uz kāda projekta naudu, jo tas esot pārāk laikietilpīgs process. Taču viņa min kādu citu, daudz sāpīgāku problēmu, ar kuru saskare bijusi, kārtojot skiču projektu.
“Rīgas domē šādas lietas iespējams nokārtot dienas laikā, bet, kad man bija nepieciešams viens paraksts Jelgavas pašvaldībā, atbildīgā persona teica, ka nekur neesot jāsteidzas, un visu novilka līdz pēdējai dienai,” atklāj I.Grantiņa, iesakot citiem pirms līdzīgiem darbiem bruņoties ar pacietību.
Sieviete arī uzsver, ka vietvarai ir pārāk vienaldzīga attieksme pret vēsturisko mantojumu, un rosina aktīvāk līdzdarboties seno ēku uzturēšanā. “Varētu vismaz piešķirt krāsu fasāžu atjaunošanai,” viņa piebilst.
Arī pieminekļu aizsardzības inspektore aicina pašvaldību aktīvāk iesaistīties vēstures saglabāšanā, kaut vai sekojot Rīgas piemēram. Galvaspilsētas pārvaldītāji pagājušā gada septembrī pieņēmuši saistošos noteikumus, kas paredz piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vēsturiskās apbūves īpašniekiem. Līdzīgi varētu rīkoties arī Jelgavas dome, kaut nedaudz atvieglojot seno namu pārvaldītāju rūpju nastu.
“Tiesa, šajā gadījumā atvieglojumi jāparedz tikai tiem, kas par savu īpašumu rūpējas,” pārliecināta G.Skulte.
Tricina mājas pamatus
Dobeles šosejā 68 atrodas 19. gadsimta beigu daļā būvēta dzīvojamā māja, kurā pašlaik darbojas privātā mūzikas skola, bet nākotnē iecerēts izvietot dizaina biroju. Tās īpašnieka Andra Bolmaņa bēda ir garām braucošās automašīnas, kas nekvalitatīvā ceļa seguma dēļ rada pārāk lielu vibrāciju, nodarot neatgriezeniskus bojājumus celtnes pamatiem, turklāt, iebraucot bruģa padziļinājumos mūždien uzkrātajās peļķēs, apšļaksta sienas.
“Ieejas durvis esam spiesti regulāri atjaunot, jāmazgā sienas. Vērsāmies pašvaldībā, lūdzot rast šīs problēmas risinājumu, bet atbildi tā arī nav izdevies sagaidīt,” bilst īpašnieks.
Kad Dobeles iela remontēta, atlicis asfaltu uzklāt vien kādus desmit metrus tālāk, kas ļautu izvairīties no ūdens uzkrāšanās, taču nezināmu iemeslu dēļ tas nav izdarīts. Ar lietusūdeņu novadīšanu pilsētā esot neatrisinātas problēmas – nokrišņiem jābūt pavisam nelieliem, lai daudzviet sakrātos neizbrienamas peļķes.
Vēl bēdīgāka situācija izveidojās pērn, kad ielu remontstrādnieku vainas dēļ notika ūdensvada avārija, metra dziļumā appludinot vēsturiskās ēkas pagrabu un nodarot vairāku simtu latu zaudējumus. Lai gan zaudējumu tāme iesniegta atbildīgajām institūcijām un pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” solījusies šo lietu atrisināt un ziņot par rezultātiem, atbilde līdz šim tā arī nav saņemta. “Rakstīšu vēlreiz,” piebilst A.Bolmanis.
Daži dzīvo mītu varā
Par privātīpašniekiem piederošajām vēsturiskajām celtnēm G.Skulte varētu stāstīt daudz – katram namam ir sava vēsture, sava bēda, bet lielāko daļu vieno saimnieku vienaldzība un nevērība.
“Viņi žēlojas, ka neko nevar darīt ar kultūras pieminekļiem, taču tā nav,” atklāj inspektore.
Līdzīgi, kā veicot citus būvdarbus, nepieciešams izņemt tehniskos noteikumus, izstrādāt projektu un to saskaņot ne vien ar būvvaldi, bet arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Jau minētajā senajā celtnē Vecpilsētas ielā 8, piemēram, iebūvēti jumta logi. “Tas taču ir saprotams, ka jāpielāgojas arī mūsdienu vajadzībām. Tikai to visu nepieciešams veikt likumīgi, saņemot Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju,” skaidro G.Skulte.
No NĪP izkaro atbalstu
Vēl bēdīgāka situācija nekā ar vienaldzīgiem privātīpašniekiem ir ar daudzdzīvokļu namiem, kuriem piešķirts kultūras pieminekļa statuss, piemēram, Jāņa Asara ielā 3. Šajā namā, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, pašvaldībai pieder divi dzīvokļi, bet pārējie privatizēti. Īpašnieki savējos kaut ko vēl cenšas darīt, bet koplietošanas telpas un fasāde ir, maigi izsakoties, kritiskā stāvoklī.
Viena no šīs ēkas iemītniecēm “Ziņām” stāsta, ka nama apsaimniekotājiem SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) jau vairākkārt lūgts kaut ko darīt ar satrunējušajām ārsienām un koridoros no griestiem krītošo apmetumu, bet dzirdīgas ausis tā arī nav atrastas.
“Pēc likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24. panta kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus to izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem – līdzekļus saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai,” tā inspektore.
Tikai vienai NĪP apsaimniekotajai mājai – Vārpu ielā 18 – izdevies izkarot kaut nelielu atbalstu no šā pašvaldības uzņēmuma. Namam izveidojusies liela plaisa, kas draud plesties vēl lielāka.
Jāpadomā arī pašvaldībai
Šonedēļ Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos noteikumus, kas paredz atbalstīt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu, atjaunošanu un infrastruktūras pielāgošanu tūrisma produktu attīstībai. Šim mērķim atvēlētais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ir 10,54 miljoni latu, taču to var izmantot tikai tās pašvaldības, kuru īpašumā atrodas tāds valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis vai tā daļa, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā līdz 2007. gada 1. janvārim.
Jelgavai ir visas tiesības pretendēt uz šo finansējumu, jo, kā liecina valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, pašvaldībai vismaz daļēji pieder pilsētas vēsturiskais centrs.
Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte “Ziņām” apliecināja, ka pašvaldība plāno piedalīties Ekonomikas ministrijas izsludināto projektu konkursā par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa sakārtošanu un pielāgošanu tūrisma vajadzībām.
Te gan jāpiebilst, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda iespējams saņemt 85 procentus no kopējām projekta izmaksām, savukārt maksimālais finansējums vienam projektam pirmajā iesniegšanas kārtā būs 700 000, otrajā – 400 000 latu.
***
Uzziņai
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte sastopama Čakstes bulvārī 7, Jelgavā vai zvanot pa tālruni 3023874. Sīkāku informāciju par pieminekļu aizsardzību iespējams atrast Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas interneta mājas lapā www.mantojums.lv.
***
Papildu finansējums
Ikvienam valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašniekam katru gadu līdz 1. aprīlim ir iespēja vērsties ar pieteikumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pretendējot uz Kultūras pieminekļu izpētes, glabāšanas un restaurācijas programmas līdzekļiem no valsts budžeta. Lai gan summas, ko parasti piešķir, nav pārāk lielas – līdz dažiem tūkstošiem –, tas tomēr var būt materiāls atbalsts, piemēram, jumta nomaiņai. Pieteikumi jāsūta pa pastu uz adresi: Mazā Pils iela 19, Rīga, LV-1050, bet sīkākas izziņas iespējams saņemt pa tālruni 7229272.
***
Aktuālie projekti
11. martā izsludināts otrais atklātais individuālo projektu konkurss Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu apgūšanai. Prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” mērķis ir pilnveidot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti un pieejamību, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu.
Prioritātē pieejamais finansējums – 1 344 939 eiro. Līdzekļi konkursā “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” būs pieejami arī Latvijas pilsētu vēsturisko centru un koka arhitektūras restaurācijai. Projektu iesniegšanas termiņš – 10. jūnijs. Pretendēt uz EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu varēs Latvijā reģistrētas juridiskās personas un valsts vai pašvaldību iestādes. Sīkāka informācija – http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=18112.
Izsludināts pirmais projektu konkurss Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam laikā. Galvenais šīs ES struktūrfondu programmas mērķis ir veicināt transnacionālo attīstību, lai izveidotu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli vienotu Baltijas jūras reģionu. Programmā tiks atbalstīta arī pilsētu un reģionu konkurētspējas un pievilcības veicināšana. Atbalsta saņēmēji – valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī līdzvērtīgas sabiedriskās institūcijas (piemēram, pētniecības un mācību iestādes, uzņēmējdarbības attīstības iestādes un citas bezpeļņas organizācijas) un citas nevalstiskas organizācijas, programmas kopējais finansējums – 236 miljoni eiro. Projekti jāiesniedz līdz 30. maijam. Sīkāka informācija mājas lapā http://eu.baltic.net.
