Jelgavas muzejā atklāta izstāde «Golodomor», kas stāsta par tumšākajām lappusēm Ukrainas vēsturē – 1932./1933. gada badu.
Jelgavas muzejā atklāta izstāde “Golodomor”, kas stāsta par tumšākajām lappusēm Ukrainas vēsturē – 1932./1933. gada badu.
Turpinās muzeja un Jelgavas ukraiņu kultūras biedrības “Džerelo” sadarbība (muzejā jau bija apskatāma izstāde par ukraiņu tautas mākslu un vēsturi). Lāčplēša dienā visi bija aicināti uz atklāšanu izstādei, kas tapusi, Ukrainas vēstniecībai sadarbojoties ar muzeju un biedrību. 27. novembrī ukraiņi un starptautiskā sabiedrība atzīmē nu jau vairāk nekā 70 gadu senās nacionālās katastrofas gadadienu. Totalitārajam režīmam konfiscējot pārtiku, toreiz mākslīgi tika radīts bads, gāja bojā apmēram 7 miljoni cilvēku. Miljonos skaitāmi arī bada upuri divdesmitajos un četrdesmitajos gados.
Ilgus gadus traģēdija tika noklusēta, un, kā izstādes atklāšanā atzina Ukrainas vēstnieka pienākumu izpildītājs Aleksandrs Jurovs, traģisko notikumu apzināšanai bija nozīmīga loma nacionālajā atdzimšanā.
Nelielajā ekspozīcijā muzeja pirmajā stāvā aplūkojamas fotogrāfijas un dokumenti no Ukrainas arhīviem. Amerikāņu avīžrakstu kopijas apliecina, ka Rietumos par badu zināja un rakstīja jau trīsdesmitajos gados. Vēlāk, 1988. gadā, ASV Kongress un Starptautiskā juristu komisija to atzina par genocīdu. Daudzas valstis 2003. gadā pievienojās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā izplatītajam Ukrainas paziņojumam sakarā ar nacionālās traģēdijas 70. gadskārtu.
Mērdēšana badā staļinlaikos gāja roku rokā ar ukraiņu garīdzniecības un inteliģences vajāšanu un citām darbībām, ar kurām totalitārais režīms centās salauzt nacionālo garu, un, pēc Rīgas Ukraiņu vidusskolas vēstures skolotāja Konstantīna Gupalo teiktā, pret zemniecību sevišķi cietsirdīgi vērsās tāpēc, ka to uzskatīja par galveno šā gara uzturētāju.
