Zemessargi apstrīd bruņoto spēku štāba vēlmi falsificēt armijas dibināšanas datumu
Pieminot Latvijas Brīvības cīņas, kad 1919. gada 5. janvārī Jelgavā Latviešu atsevišķā bataljona komandieris Oskars Kalpaks izdeva pirmo pavēli, svētdien Jelgavas muzejā pulcējās zemessargu veterāni, zemessargi, jaunsargi, studenti, pašvaldību pārstāvji un citi patrioti. Runās un diskusijās izskanēja viedoklis, ka Jelgava, nevis Rīga, kā tiek rādīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nostādnēs, uzskatāma par vietu, kur izveidojās Latvijas armija.
Sarīkojums Jelgavas muzeja zālē sākās ar atjaunoto O.Kalpaka bataljona četru apakšvienību karogu ienešanu. Visu laiku pie tiem mainījās jaunsargu godasardze. Pasākumā piedalījās arī šo karogu atjaunošanas iniciatori – Ozolnieku iedzīvotājs Rolands Arājs, kura tēvs Augusts Arājs cīnījās Cēsu rotā, pazīstamais uzņēmējs, agrākais kolhoza priekšsēdētājs Jānis Blūms, kura tēvs Paulis Blūms O.Kalpaka bataljonā komandēja Jātnieku nodaļu, atvaļinātais ģenerālis Juris Vectirāns, kurš par saviem līdzekļiem atjaunojis Neatkarības rotas karogu, kā arī studentu korporāciju pārstāvji, kas atjaunojuši Studentu rotas karogu.
Jelgavā dzima Latvijas armija
Muzeja vadītāja Gita Grase, uzstājoties ar priekšlasījumu par politisko situāciju Latvijā 1918. gada nogalē un 1919. gada sākumā, sacīja – kaut arī O.Kalpaka bataljons tolaik atradās vācu landesvēra sastāvā, tas tomēr bija pakļauts Latvijas Pagaidu valdībai, tādēļ šī bataljona noformēšanās Jelgavā arī būtu uzskatāma par Latvijas armijas sākumu. Šo ideju aizstāvēja arī atvaļinātais ģenerālis J.Vectirāns, kurš dusmojās, kāpēc jau divus gadus NBS štābs rīko Latvijas armijas dibināšanas atceres pasākumu Rīgā 10. jūlijā. NBS saistot to ar ideju, ka šajā datumā 1919. gadā O.Kalpaka bataljons tika apvienots ar Jorģa Zemitāna brigādi, kas kopā ar igauņiem atbrīvoja Latviju no ziemeļiem.
Karogus varētu nest parādē
Atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis, kas NBS turpina darboties komandiera padomnieka statusā un bija vienīgais, kurš pasākumā pārstāvēja NBS štābu, atzina – ideja mainīt Latvijas armijas izveidošanas datumu ir subjektīva, atsevišķu ierēdņu lieta. Viņš teica, ka jau divus gadus tiek risinātas sarunas par to, lai O.Kalpaka bataljona apakšvienību atjaunotie karogi, kuru padomju okupācijas laikā iznīcinātie oriģināli tika izgatavoti jau pēc Brīvības cīņām, piedalītos NBS parādēs un citos svinīgos pasākumos. Arī pensionārs R.Arājs «Ziņām» sacīja, ka privātā sarunā NBS komandieris viņam solījis, ka tas tā būšot. «Taču, ja to vilks garumā līdz Latvijas valsts simtgadei, es to varu nepiedzīvot,» piebilda vecais vīrs. Savulaik Cēsu rotas karoga atjaunošanu finansiāli atbalstījusi arī Ozolnieku pašvaldība.
Vēsturniekiem padomu neprasa
Aizsardzības ministrijai pakļautā Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija atzīst, ka Latvijas armijas vēsture sākas ar komandētā O.Kalpaka atsevišķā bataljona gaitām 1919. gada janvārī. Viņasprāt, 1919. gada 10. jūlija pieminēšana ir izdevīgāka tāpēc, ka vasarā varētu būt vienkāršāk sarīkot armijas prezentācijas pasākumus. Aizsardzības ministrijas mājas lapā ievietotā informācija, ka 1919. gada 10. jūlijs tiek uzskatīts par Latvijas armijas izveidošanas dienu, liecinot, ka vēsturniekiem šajā jautājumā nav bijis izšķirošais vārds. ◆
