Daudziem jelgavniekiem pierasta vieta pusdienu maltītes ieturēšanai ir ēstuve «Pagrabiņš» Pasta ielā netālu no autoostas.
Daudziem jelgavniekiem pierasta vieta pusdienu maltītes ieturēšanai ir ēstuve “Pagrabiņš” Pasta ielā netālu no autoostas. Tur patīkamas šķiet vidējās vai pat salīdzinoši zemās piedāvājuma cenas, bet kādam prieku par ieekonomēto naudiņu var mazināt ēdienu kvalitāte un garšas īpatnības.
Zinātājiem kafejnīcu atrast viegli. Virs ieejas ēstuvē pamanāma norāde, turklāt maltītes ieturēšanas vieta atrodas pilsētas centrā.
Ieejot telpās, sākumā pārsteidz to šaurība. Divās rindās gar sienām cieši cits citam blakus izvietoti vēl padomju laika galdiņi, gaismu rada tikai dažas spuldzes (ēstuve atrodas pagrabā, tāpēc pavisam nelielas ir dabīgā apgaismojuma nodrošināšanas iespējas). Rindā gaidot savu kārtu, karstākā laikā vēsāku gaisa plūsmu rada turpat vairākās vietās izvietotie ventilatori, kas nevērīgākam apmeklētājam var pat noraut cepuri no galvas vai sabužināt matus.
Domājot par telpu vizuālo noformējumu, daudzviet redzamas no plastmasas darinātas telpaugu imitācijas, kas bez piepūles atšķiramas no īstiem augiem. “Ēdamistabas” galā pie sienas glezna, kurā atainots kas līdzīgs ūdenskritumam.
Stils saskaņots viduvēji, bet vairāk par dizaina lietām vajadzīga būtu izlietne roku mazgāšanai un tualete. Tiesa, galējas nepieciešamības gadījumā darbinieces ierādot ceļu uz personāla labierīcībām.
Drēbju pakaramie tikai pie durvīm, savas mantas sargātājs tur neatstās nedz virsjaku, nedz lietussargu, tāpēc jau tā lielā šaurība pie galdiņiem tiek papildināta ar virsdrēbēm.
Galdiņi kalpojuši jau daudzus gadus, zem to kājām vietumis palikti burku skrūvējamie vāciņi, citādi “kustīgie” galdi tramīgākam apmeklētājam varētu radīt zināmas neērtības.
Pie letes apkalpo divas darbinieces. Viena uzklausa klienta vēlmes, bet otra skaita pasūtījuma vērtību un iekasē naudiņu. Kamēr pāris minūšu jāgaida rindā (ap pusdienlaiku tā veidojas ātri un, pateicoties ātrajai apkalpošanai, tikpat ātri plok), var izskatīt ēdienkarti, kas redzamā vietā piestiprināta pie sienas. Piedāvājums daudzveidīgs – ir vairāku veidu zupas, siltie ēdieni un deserti.
Viena darbiniece pasūtījumu mutiski nodod virtuves personālam, un tas mirklī sagatavo nepieciešamo. Pārsteidz lielās porcijas. “Švakākam” ēdājam prieku var sagādāt fakts, ka pieejamas “pusītes”, citādi ar milzu bļodu aukstās zupas vai kāda gaļas ēdiena tikt galā būtu grūti. Vērtējot traukus, uzreiz pamanāms, ka tie cits no cita atšķiras (piemēram, dažādi šķīvji vai bļodiņas), ir nolupušām maliņām. Var spriest, ka tos tur pilda un jelgavnieki tukšo jau daudzus gadus.
Lai gan klienti mainās ļoti ātri, nelielā galdiņu skaita dēļ ik brīdi acu skats var sastapties ar kādu izbrīnītu ēst gribētāju paplāti rokās, jo nav kur apsēsties. Taču lielas apmeklētāju drūzmēšanās nav.
Uz galdiņiem atrodas sveces. Nekautrīgāks pusdienotājs tās var aizdedzināt, nesaņemot darbinieku aizrādījumu, taču pēc paēšanas trauku novācēja liesmiņu aši nopūš, izbrīnā atstājot nākamo galdiņa “ieņēmēju”.
Darbinieki ir klusi, neuzbāzīgi, vaicā konkrētas lietas un nepieciešamo steidzīgi sagatavo.
Ēdienu kvalitāte atkarībā no gaumes izjūtas var šķist dažāda. Aukstā zupa gatavota ūdenī bez piena produktu klātbūtnes. Kartupeļu sacepums veidoja viendabīgu pusceptu masu ar pārspīlētu taukvielu daudzumu, bet aknu stroganovs pārsteidza ar milzu aknu gabaliem, kas savulaik piederējuši nezināma vecuma liellopam un pagatavoti ļoti sausi. Citkārt gan ēdieni ir pietiekami garšīgi un cenai atbilstoši, jāņem vērā, ka par piedevām nav jāmaksā. Tiesa, vārītie rīsi “savārīti” biezputrā. Labi vārdi sakāmi par desertu kvalitāti, to pēc siltā ēdiena notiesāšanas pat grūti uzveikt.
Nobeigumā jāpiebilst, ka, apmeklējot “Pagrabiņu”, jāpaņem līdzi skaidra naudiņa (nevar norēķināties ar maksājumu karti), bērnus nebūs kur atstāt, turklāt cilvēki ar kustību traucējumiem tur tikt nevar. Tomēr lielais apmeklētāju pieplūdums liecina, ka jelgavnieku vidū šī ēstuve ir iecienīta.
* * 1/2* Kafejnīca “Pagrabiņš” Pasta iela 43
