Jelgavas pilsētas tiesa izskatīja kādu civillietu, kas izraisīja gana plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā.
Jelgavas pilsētas tiesa izskatīja kādu civillietu, kas izraisīja gana plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Atbalss šajā gadījumā vērtējama dažādos aspektos un galu galā vedina uz pārdomām, palūkojoties uz to no pilsoniskās sabiedrības viedokļa.
Kāda gados jauna čigānu tautības sieviete ar Valsts cilvēktiesību biroja palīdzību vērsās pret Jelgavas uzņēmumu, kas viņai bija atteicis pārdevējas vietu. Runa faktiski nav par to, kāda bija atteikuma oficiālā motivācija (darba intervētāja atruna par sliktajām latviešu valodas zināšanām gan izklausās kuriozi, kad dzirdēts Sanitu runājam tiesā). Iesūdzētais uzņēmums tiesā gan mēģināja ar liecinieku palīdzību pierādīt arī kādus citus iemeslus, tomēr, izvērtējot visas lietas apstākļus, tiesa apmierinājusi Sanitas prasību – izmaksāt naudas kompensāciju par morālo kaitējumu. Protams, šīs civilprasības izskatīšanas sakarā svarīgi uzzināt, kāda bijusi tiesas motivācija, pieņemot šādu spriedumu. No elementārās loģikas viedokļa jāsecina, ka atbildētāja mēģinājums pierādīt darba atteikuma objektīvos iemeslus nav izdevies. Līdz iespējai iepazīties ar sprieduma pilnu tekstu jāpagaida nedaudz vairāk par nedēļu.
Būtu pārāk muļķīgi un pat stulbi, ja ne vairāk, sacīt, ka kāda tauta ir slikta, jo par to radies tāds viedoklis. Tautības un iedzīvotāju grupas, kas dzīvo kādā valstī, veido indivīdi. Skan gluži kā no mācību grāmatas, bet nedrīkst kāda indivīda sliktos darbus attiecināt uz visiem viņa tautiešiem. Ikviens jāvērtē pēc individuāli paveiktā. Kaut gan, ai kā gribas, it īpaši, ja runājam par čigāniem, sabāzt vienā maisā gan uzmācīgās mantu tirgones uz ielas, gan stāstus par viņiem kā narkotiku nelaimes vaininiekiem un vispār labāk viņus apiet ar līkumu. Tomēr, lasot interneta komentārā par kasieri čigānieti, kas veikalā naturāli “apčakarējusi”, izdodot naudu, nevar nepajautāt – kā tad ir ar tiem daudzajiem gadījumiem, kad mūs tikpat veiksmīgi “apčakarējuši” pašu tautieši? Taču viedoklis par tautu veidojas arī no atsevišķiem gadījumiem un pieredzes saskarsmē ar kādu no tās pārstāvjiem ikdienā. Acīmredzot katram indivīdam būtu par to jāpadomā.
Atliek vien cerēt, ka Jelgavā notikušās tiesas precedents vismaz dažiem liks par kaut ko aizdomāties. Pirmkārt, potenciālie darba devēji, cerams, turpmāk, pieņemot darbā, vadīsies no objektīviem un pretendentam skaidri zināmiem kritērijiem. Otrkārt, ikvienam no mums varbūt beidzot kļūs skaidrs, ka tiesības nav tikai abstrakts jēdziens un tās jāaizstāv kaut vai tiesas ceļā.
