«Atbalstīs tos, kas aizies no īpašnieku namiem» (22. novembris) zemgaliete: Par 10 000 latu Jelgavā nevar nopirkt vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām. Lai taču beidzot paskatās, kādas ir tirgus cenas!
“Atbalstīs tos, kas aizies no īpašnieku namiem” (22. novembris)
zemgaliete: Par 10 000 latu Jelgavā nevar nopirkt vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām. Lai taču beidzot paskatās, kādas ir tirgus cenas! Nav arī noslēpums, ka bieži apdraudētajās ģimenēs nav viens vai divi cilvēki, bet gan ar vairākiem bērniem. Tādējādi vienistabas dzīvoklis nav risinājums. Ko lai dara tie, kuriem saimnieki vēl aizvien nav atļāvuši deklarēties? Nedabūs neko.
denac: Es, tāpat kā daudzi Latvijā, savulaik saskāros ar to, ka māja, kurā biju nodzīvojusi 24 gadus, pēkšņi izrādījās saimnieka, un privatizēt dzīvokli par sertifikātiem, kā lielākajai daļai iebraucēju, man nebija iespējas. 16 gadu mājā bija krāsns apkure, “titāns”, un manas ģimenes dzīvoklis atradās ceturtajā stāvā. Tikai 1987. gadā tika veikts nama kapitālais remonts, ierīkota dabas gāze, karstais ūdens un apkure. Saimnieks, tikko parādījies, mums piedāvāja dzīvokli atpirkt par 3500 latiem. Tā kā neatstāja sajūta, ka valsts mūs smagi piečakarējusi un principa pēc negribējās pirkt it kā savu bijušo dzīvokli, sāku meklēt mitekli citur, un, kamēr meklēju, cena uz manējo pamazām kritās – septiņi gadi nabaga saimniekam likās pārāk ilgs laiks līdz īres griestu atcelšanai, naudiņu ļoti gribējās pēc iespējas ātrāk, un beidzot nokaulēju cenu līdz 1500 latiem. Par vēl 1400 latiem ievilkām alternatīvo gāzes apkuri, jo tobrīd par parādiem, kurus bija sakrājuši gan daži īrnieki, gan saimnieks, kas naudiņu gan iekasēja, bet siltumtīkliem atdot aizmirsa, mājai tika atslēgta apkure. Tagad mums ir dzīvoklis pilsētas centrā ar augstiem griestiem, 65 m², alternatīvo apkuri un tā saucamo eiroremontu. Gribu piebilst, ka tie cilvēki, kas cerēja, ka nekas jau nenotiks, un absolūti neko savlaicīgi nedarīja, lai nepaliktu uz ielas, tagad tiešām ir zaudētāji. Cenas nu pavisam citas, un par 10 000 latu Jelgavā neko jēdzīgu vairs nevar nopirkt. Vienīgi tā netaisnība, ka daļa iedzīvotāju, it sevišķi tas attiecas uz iebraucējiem, varēja privatizēt dzīvokli par sertifikātiem, bet citi ne, tomēr vēl gaida savu atrisinājumu.
“Svētki neatnāk bez glāzītes” (23. novembris)
Ūpis: Žurnālisti tas satrauc, paldies viņai. Ikkatru nedēļas nogales nakti var dēvēt par raganu sabatu, kad alkohola un narkotiku apdullinātie pusaudži auro pilsētas parkos, demolē visu, kas ceļā. Policisti nepatrulē, arī pašslavinātā vecāku kompānija. Tādēļ neviens vairs nav pārsteigts par rītos redzamo postu: stikla lauskas, salauzti soli, izdauzīti logi un tā tālāk. Visu vasaru ik nakti sīkie ganījās Pasta ielas tirdzniecības centra tuvumā, gāza tirdziņā galdus, ālējās pa veikalu jumtiem un veiksmīgi veikalam “Līderis” noplēsa visu jumta skārdu un notekas. Uz daudzkārtējiem zvaniem Pašvaldības policijā reakcijas nebija. Vai tiešām Dome nevar sīkajiem aizliegt pēc pulksten 22 atrasties ārpus mājas? Pieķerto vecākus sodīt par bezatbildību. Ja tas kārtīgi bliezīs pa maciņu, senči savu atvasi pat piesies pie stenderes, lai netiek ārā blēņas darīt.
