Pateicoties robežas kontroles datorizācijai, ir izdevies atklāt daudzus gadījumus, kad robežu vēlas šķērsot personas ar viltotiem dokumentiem un zagtām automašīnām.
Pateicoties robežas kontroles datorizācijai, ir izdevies atklāt daudzus gadījumus, kad robežu vēlas šķērsot personas ar viltotiem dokumentiem un zagtām automašīnām, vakar pēc kārtējās triju Baltijas valstu robežapsardzības dienestu vadošo amatpersonu tikšanās atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš.
Šonedēļ Baltijas Ministru padomes (BMP) Latvijas prezidentūras ietvaros Valsts robežsardze organizēja BMP Robežapsardzības komitejas vecāko amatpersonu tikšanos. Tās laikā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš ar Lietuvas Republikas Robežpolicijas galveno komisāru Aļģimantu Songailu (Algimantas Songaila) un Igaunijas Republikas Nacionālās robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektoru Harri Heinu (Harri Hein) apsprieda triju Baltijas valstu darbības novērtējumu robežas apsardzības un kontroles jomā. Tika runāts par šo valstu informātikas un sakaru dienestu, kā arī par iekšlietu ministriju informātikas centru speciālistu kopējo pasākumu izpildi efektīvas datorizētās robežkontroles veikšanai un informācijas apmaiņai. Tāpat tika novērtēta arī Baltijas valstu dienestu speciālistu darbība sagatavošanās procesā iestājai Eiropas Savienībā.
Amatpersonas vienojās par vairākiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina, lai robežapsardzība būtu vēl efektīvāka. Piemēram, nepieciešama ciešāka sadarbība ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem, kam ir uzticēta jūras robežas apsargāšana. G.Dāboliņš, atzina, ka abām kaimiņvalstīm jūras robežas sargāšana ir uzticēta robežsardzei, bet Latvijā šo darbu veic Nacionālie bruņotie spēki (NBS), tādēļ sadarbība starp robežsargiem šajā jautājumā ir ierobežota. «Jūras spēkiem nav pieļaujams ārkārtas situācijās lietot ieročus bez NBS komandiera atļaujas. Tāpat tie nedrīkst nevienu personu aizturēt. Sadarbībai traucē arī tas, ka kaimiņvalstu robežsardze par jūras robežu nevar nodot operatīvo informāciju, jo Jūras spēki ir pilnīgi cits, no robežsardzes neatkarīgs, dienests,» tā G.Dāboliņš. Visu triju valstu amatpersonas apliecināja, ka šis jautājums jārisina jau tuvākajā laikā.
Tāpat amatpersonas atzina, ka jāpanāk izmaiņas likumos, lai nepieciešamības gadījumā robežsargs būtu tiesīgs šķērsot citas valsts robežu. Nereti ir gadījumi, kad, ar dienesta suni sekojot likumpārkāpējam, robežsargs spiests sekošanu pārtraukt, jo noziedznieks nelegāli šķērsojis robežu, – sekošana var turpināties tikai pēc kaimiņvalsts robežapsardzības dienesta atļaujas. Īpaši aktuāli tas ir uz Latvijas un Igaunijas robežas, kur, likumpārkāpējiem nelikumīgi šķērsojot to, izdodas novilcināt sekošanu un reizēm arī aizbēgt.
Vērtējot jau paveikto, triju valstu robežapsardzības dienestu pārstāvji atzina, ka būtiski robežapsardzības efektivitāti palielinājusi datorizētā datu apmaiņa. To apliecina arī tas, ka aizvien palielinās aizturēto zagto automašīnu, kā arī policijas meklēšanā esošu personu skaits. Vairāk izdodas aizturēt personas ar zagtiem un nederīgiem dokumentiem. Īpaši daudz ir gadījumu, kad uz robežas tiek aizturētas personas – īpaši sievietes – ar nelikumīgām Lietuvas pasēm.
Vakar triju Baltijas valstu robežapsardzības struktūrvienību delegācija tikās arī ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu.
