Oktobra sākumā Satiksmes ministrija reģionālo laikrakstu pārstāvjiem uzsvēra situācijas nopietnību pasažieru pārvadājumu jomā.
Oktobra sākumā Satiksmes ministrija (SM) reģionālo laikrakstu pārstāvjiem uzsvēra situācijas nopietnību pasažieru pārvadājumu jomā. «Ziņās» jau vairākkārt rakstīts, ka sakarā ar degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpildi valstī samazinājies autodotāciju apmērs pasažieru pārvadājumiem. Turklāt saskaņā ar Finansu ministrijas prognozēm nākamgad šinī jomā būtiski uzlabojumi nav gaidāmi. Ikgadējā autodotācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 12 procentu no Valsts autoceļu fonda ienākumiem par degvielas akcīzes nodokli. Saskaņā ar to nākamgad maksimāli iespējamais autodotāciju apjoms valstī varētu būt 5,88 miljoni latu. Salīdzinājumā ar pagājušajā gadā faktiski saņemtajām summām un šogad plānotajām dotācijām tas veido attiecīgi 78 un 91 procentu. Turklāt, kā liecina prakse, ik gadu prognozes netiek izpildītas un faktiskie ienākumi dažkārt bijuši pat par desmit procentiem zemāki.
Jelgavas rajonā ievieš dotējamu reisu
SM minēto iemeslu dēļ lūgusi pašvaldības ņemt vērā šos datus, izskatot maršrutu tīklu izmaiņas, kā arī samazinot dotējamo maršrutu un reisu skaitu. Vairākos rajonos jau uzsākta reisu skaita samazināšana un paaugstinājušās biļešu cenas.
Jelgavas rajona Padome novembra otrajā pusē «Latvijas Vēstnesī» izsludinājusi jauna autobusu maršruta Jelgava – Eleja – Bērvircava – Lielsesava ieviešanu. Informācijā «Zemgales Ziņās», ko sniegusi rajona Padomes izpilddirektore Irēna Škutāne, atzīts, ka jaunais reiss, ko apkalpos firma «Autobusu tehniskais centrs» (ATC), ir nerentabls un tiks dotēts no valsts budžeta. Tā kā šāda rīcība ir pretrunā ar SM lūgumu, «Ziņas» vēlējās plašāk noskaidrot tās motīvus un ekonomisko pamatojumu.
I.Škutāne norādīja, ka jauno maršrutu viņa vērtē visnotaļ pozitīvi, jo rajona Padomes vēlme esot palīdzēt iedzīvotājiem un ar pārvadājumiem aptvert arī «baltos plankumus», kur autobusi nekursē. «Un, ja šāda sistēma mūsu valstī strādā, Satiksmes ministrijas uzdevums ir nodrošināt plānotos līdzekļus un pārskaitīt pašvaldībām gada sākumā plānoto apjomu,» domā I.Škutāne norādot «jā, ir līdzekļu samazinājums, bet, lai arī tā, izkalkulējām, ka to pietiks un šādu reisu atklāt varam. Cilvēki par to ir priecīgi.»
ATC rīcībā par maršruta apkalpošanu (divi reisi dienā), kā informē rajona Padomes pārvadājumu speciālists Juris Zariņš, ik mēnesi nonākšot ap 550 latu. Pavisam rajona pašvaldība dotācijās pārvadājumiem saņem ap 5500 latu mēnesī. No šiem līdzekļiem tiek algots arī rajona Padomes pārvadājumu speciālists. Pārējā nauda saskaņā ar vienošanos starp Jelgavas Domi, Autobusu parku un rajona Padomi tiek izmantota kredīta atmaksai par autobusu iegādi. Autobusu parks rajona pārvadājumiem dotācijas naudas izteiksmē nesaņem, kaut faktiski, kā «Ziņas» jau rakstīja, uzņēmums rajona Padomei autobusu iegādes izdevumus un kredīta procentus jau ir atmaksājis. Bet tā ir cita tēma.
Pasūtījumu izdara Padomes darbinieks
Taču viss laikam nav tik gludi, jo materiāla tapšanas gaitā atklājās dažas interesantas nianses un pretrunas. Jelgavas Autobusu parka Pārvadājumu daļas vadītājs Dainis Ansonskis domā, ka informācijā par jauno reisu uz Lielsesavu vairāku apsvērumu dēļ lasītāji apzināti maldināti. Viņš par nekorektu uzskata apgalvojumu, ka eksperimentālā reisa laikā ATC darbs bijis labs. Faktiski trīs eksperimenta mēnešos desmit dienu pasažierus šajā maršrutā pēc pasūtījuma pārvadājuši Autobusu parka autobusi. Turklāt tos pārvadājumu uzņēmumā ATC vietā pasūtījis rajona Padomes Attīstības departamenta transporta speciālists J.Zariņš (!). Savukārt ATC kā pasūtījuma apmaksātājs vēl līdz decembrim nebija pilnībā norēķinājies ar Autobusu parku par oktobrī saņemto pakalpojumu. D.Ansonskis pauž arī neizpratni par rajona Padomes rīcību, reisa apkalpošanu uzticot uzņēmumam, kura autobuss ir lielāks un neekonomiskāks par Autobusu parka piedāvātajiem transporta līdzekļiem. Proti, «Otoyol Iveco» degvielas patēriņš uz katriem simts kilometriem ir ap 17 litriem. «Mercedes» autobusam tas ir ap 30 litriem. Norādot uz reisa ekonomisko pamatojumu, Autobusu parka direktora vietnieks Kaspars Vecels uzsver jau minēto Satiksmes ministrijas aicinājumu un faktu, ka Autobusu parks konkursa pieteikumā reisu apņēmies izpildīt bez dotācijām no valsts budžeta.
K.Vecels ir neizpratnē arī attiecībā uz I.Škutānes teikto par to, ka uzvarētāja pārsvaru noteicis nolikuma punkts par uzņēmuma vadītāja un galvenā inženiera kvalifikāciju. Proti, tieši šie augstākās kvalifikācijas speciālisti, strādājot Autobusu parkā, izvēlējušies un iegādājušies «Otoyol Iveco» autobusus. Bet pašlaik firma ATC nezin kāpēc vairs neatzīstot šīs markas autobusu priekšrocības.
Nav skaidrs, vai vērtēts ekonomiskums
Uz jautājumu, vai reisa apkalpošana ar cita uzņēmuma starpniecību tomēr neliecina par sliktu nevainojamam darbam, I.Škutāne norāda, ka «tas mani absolūti neuztrauc, jo reisi bija izpildīti, cilvēki aizvesti un viss bija kārtībā, satraukuma un sūdzību nebija. Autobusi (domāts ATC – A.A.) tagad ir nopirkti jauni (faktiski gan lietoti – A.A.), un cilvēki ir priecīgi. Kāpēc jūs vispār uzdodat tādus jautājumus?» Lai nu tā būtu, tomēr pašvaldība, izrādot neviltotas rūpes par cilvēkiem, nevarēja neņemt vērā varbūtību, kas būtu, ja šajās desmit dienās Autobusu parks neuzņemtos atbildību par potenciālā konkurenta pienākumiem.
«Mēs jebkurā nozarē neatbalstām monopola darbību. Ļoti lepojamies ar Autobusu parku, bet tas katrā ziņā ir monopols un jālaiž šajā tirgū arī mazie uzņēmumi,» turpina I.Škutāne, norādot, ka satraukumam nav pamata, jo viens maršruts neko nevarot sagraut. Rajona Padomes speciālista J.Zariņa rīcību I.Škutāne atturas vērtēt, jo viņas rīcībā šādu ziņu neesot. J.Zariņš uzsver, ka sazināšanās ar Autobusu parku ietilpst viņa pienākumos un viņš esot ieinteresēts, lai reiss tiktu nodrošināts.
Attiecībā uz autobusu ekonomiskumu I.Škutāne atkārtoti uzsver, ka «jebkurā nozarē monopoldarbībai jāstājas pretī vēl kādam uzņēmējam,» un «mēs darbojamies tikai pasažieru labā. Jebkurā gadījumā reiss ir nerentabls, jo braucēju ir maz, un tur neko nevar darīt.» Pēc iepriekšteiktā iznāk, ka rajona Padomei galvenais bijis mazināt monopolu, nevis ekonomiskie apsvērumi. «Nē, mūsu galvenais mērķis bija apmierināt iedzīvotāju vajadzības un nodrošināt, lai kursētu autobuss,» teic I.Škutāne.
Izpilddirektorei var piekrist tanī ziņā, ka jebkurā jomā, kur valda konkurence, patērētājiem no tās ir kāds labums. Šajā gadījumā par ieguvumiem runāt grūti. Pasažieri par svarīgāko labumu uzskatītu lētākas biļetes. Diemžēl to cena nav mainījusies. Savukārt autobusu ekonomiskums acīmredzot nav īpaši ņemts vērā. Iespējams, tas būtu citādi, ja dotācijas rajona Padomei būtu jāmaksā no saviem, nevis no valsts piešķirtiem līdzekļiem. Pret savu maku parasti nav vērojama pavirša attieksme.
Pašvaldībai jāpārzina visas norises
Runājot par vadības kvalifikāciju, jāpiekrīt I.Škutānei, ka nevar noliegt tagadējās ATC direktores, pirms tam Autobusu parka vadītājas Viktorijas Ļubļinskas kompetenci. Nevar noliegt, ka, pateicoties viņai, Autobusu parks ir izvilkts tikpat kā no bezcerīgas situācijas un savulaik satiksmes ministrs Vilis Krištopans pārvadājumu uzņēmumu atzinis par labāko valstī. Bet viss plūst un mainās, un arī kompetenti cilvēki nav pasargāti no lielākām vai mazākām kļūdām taktikas un attīstības jautājumos. No malas tās ne vienmēr izskatījušās neapzinātas. Lai gan rajona Padome nav Autobusu parka īpašniece un nav tiesīga uzņēmumu kontrolēt, tomēr arī tā savulaik ieguldījusi uzņēmumā līdzekļus, un tai jābūt lietas kursā par uzņēmuma norisēm, tā taktikas un attīstības jautājumiem, vadības pieļautajām kļūdām. Pagaidām tieši šis pārvadājumu uzņēmums ir vienīgais, uz kuru balstoties, rajona Padome, kas nepārtraukti uzsver rūpes par cilvēkiem, varētu nodrošināt pārvadājumus uz visattālākajiem rajona nostūriem. Divi lietotie ATC «Mercedes» autobusi, no kuriem viens, šķiet, tā arī nav izkustējies no savas stacionārās vietas pie sētas, nav nopietni pārvadājumu pretendenti.
Tiesa, arī rajona Padomes rūpes par savā teritorijā mītošajiem cilvēkiem vērtējamas pretrunīgi. Proti, pagājušā gada rudenī rajona Padome pēc Jaunsvirlaukas pašvaldības iniciatīvas slēdza Autobusu parka reisu Jelgava – Staļģene – Jaunsvirlauka, atļaujot tajā pasažierus pārvadāt vien vasaras mēnešos trīs reizes nedēļā. Tolaik ne vien pašvaldība, bet arī Autobusu parks un «Zemgales Ziņas» saņēma iedzīvotāju vēstules ar lūgumu reisu saglabāt. Tās netika ņemtas vērā. Rīcība tika pamatota ar nepieciešamību reisu dotēt, turklāt dotāciju apmērs pārsniedzot 200 latu mēnesī, un to nevarot atļauties. Šogad, kad dotācijas pārvadājumiem samazinājušās vēl vairāk, šie paši cilvēki var atļauties ieviest reisu, kas ir vēl nerentablāks un prasa vēl vairāk līdzekļu. Vai tā būtu dubultmorāle rūpēs par rajona cilvēkiem vai dubultmorāle pret pārvadātājiem?
