Pateicoties Jūrmalā notikušajam festivālam «Jaunais vilnis», publicitāti ieguva virkne kā ar mūziku saistītu, tā arī no tās patālu stāvošu personāliju.
Pateicoties Jūrmalā notikušajam festivālam “Jaunais vilnis”, publicitāti ieguva virkne kā ar mūziku saistītu, tā arī no tās patālu stāvošu personāliju. Auditorijai par sevi atgādināja skandalozā Krievijas estrādes veterāne Alla Pugačova, bet cita iemesla dēļ uzmanību piesaistīja Latvijas Republikas Saeimas spīkere, savulaik par “valsts populārāko grāmatvedi” nodēvētā Ingrīda Ūdre.
Latvijas otrā augstākā amatpersona ievērību izpelnījās ar to, ka prestižo festivālu sešus vakarus no vietas vēroja no izmeklētai publikai paredzētas ložas pirmās rindas, ko nodrošināja pasākuma organizatoru firmas dāvāts ielūgums. “Matu skaldīšana” medijos sākās tādēļ, ka parastam mirstīgajam šāda privilēģija izmaksātu mazliet virs tūkstoš latiem, tādējādi notikušais tika sasaistīts ar likuma pārkāpumu, jo amatpersonām ārpus amata pienākumiem gada laikā pēc likuma atļauts pieņemt tikai tādas dāvanas, kuru kopējā vērtība nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru – 90 latus.
Tas atsauca atmiņā īsi pirms pēdējās gadumijas notikušo lieluzņēmēja Gunta Indriksona apaļās jubilejas ballīti Barselonā, kur uzaicināto viesu vidū bija arī trīs deputāti – tautpartijietis Dzintars Ābiķis, “militārais mācītājs” Dainis Turlais un viņa partijas biedrs Valērijs Karpuškins –, kuri nekavējoties tika apvainoti neatļautu dāvanu pieņemšanā. Īsi pēc svinībām censoņu armādas steidza kalkulēt, cik “uz galviņu” izmaksājis gaviļnieka uzsauktais lidojums, biļete uz futbola maču, galdā celtie kulinārijas šedevri un uzdzeramie.
Ūdres kundzes gadījumā nekādi aprēķini nebija nepieciešami, un “korupcijas pētnieki” steidza amatpersonai piekārt vainas birku par ļaunprātīgu likuma burta ignorēšanu, pieņemot 1050 latus vērtu dāvanu. Norobežojoties no vispārpieņemtā principa “dāvinātam zirgam zobos (un uz cenas zīmi) neskatīties”, joprojām neatbildēts ir jautājums, vai šo ielūgumu vispār iespējams pielīdzināt biļetei minētajā vērtībā, pat izmantojot gluži formālu pieeju – parasti tomēr uz ielūgumiem vērtību naudas izteiksmē pieņemts nenorādīt.
Bez tam – šis ir itin piemērots brīdis uzsvērt likuma traktējumu, kurā paredzēts, ka ierobežojums par dāvanām minimālās mēnešalgas apmērā neattiecas tikai uz radiniekiem. Taču, piemēram, dzīvesbiedra statuss ne vienmēr tiek apstiprināts oficiāli, un arī dzīvesdrauga uzaicinājuma gadījumā spīkeres kundzi katrā laikā varētu apsūdzēt neatļautas dāvanas (vai vēl baisāk – kukuļa) saņemšanā, situāciju novedot līdz galīgam absurdam. Taču tā laikam ir nianse, no kuras likuma ietvaros izvairīties vispār nav iespējams.
Atceroties I.Ūdres kā ekonomikas ministres braucienu uz Britu salām 1999.gadā, par ko, pārkāpjot noteikto procedūru, maksāja Ventspils uzņēmumi, un politiķes pārstāvētās partijas nesenos skandālus un tiesas procesus par priekšvēlēšanu kampaņas pārtēriņiem, saprotams, ka daļai sabiedrības piemīt vēlēšanās aiz inerces turpināt vicināt korupcijas vāli. Tomēr būtu nepieciešams nošķirt reāla interešu konflikta gadījumus, kad iesaistīti partijas finanšu barotāji, no uzaicinājuma uz kultūras pasākumu. Ja šādi ielūgumi uzskatāmi par dāvanām, tad tikpat labi šajā kategorijā jāiekļauj arī ballītēs nobaudītās smalkās (un nebūt ne lētās) delikateses. Bet tādā gadījumā par likuma pārkāpēju uzskatāma katra amatpersona, kas šādus pasākumus regulāri apmeklē.
Tā nu politiķiem un citām valsts amatpersonām atliek vien nopūsties zem sava formālā statusa smagās nastas un starp ierobežojošā likuma nesalaužamajiem rāmjiem, jo, izrādās, vēlme atpūsties saviesīgā pasākumā var novest pie kārtējās kumosu skaitīšanas un, kas zina, itin naski nogāzt gan no reibinošā politiskā, gan muzikālā “jaunā” viļņa.
