Mani šīs nedēļas piedzīvojumi ir saistīti ar Vācu Brāļu kapu aprūpes tautas apvienības Brēmenes nodaļas jauniešu nometni Kalnciemā, kurā piedalās 25 vācu un pieci latviešu bērni – no Kalnciema un Jelgavas. Dažādi notikumi rit jau kopš iepriekšējās nedēļas vidus. Es koordinēju programmu, rūpējos gan par grupas, gan pavadošās komandas labsajūtu, risinu lielākas un mazākas problēmas. Interesanta bija svētdiena, kad notika sporta svētki – jautras stafetes, volejbols un citas aktivitātes. Pie mums viesojās Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņi. Jauniešiem patika izklaidēties, veidojās draudzības saites.Pirmdiena bija nopietnāka. Kopām Otrā pasaules kara kapus Beberbeķos. Nometnē esam savākuši 16 karavīru biogrāfijas, un jaunieši cits citu iepazīstināja ar tām. Nākamajā dienā devāmies uz pieņemšanu Rīgas domē, kur viesojāmies pie mēra Jāņa Birka kunga. Pēc tam apbraukājām vietas, kas saistās ar ebreju dzīvi un holokaustu, – Rumbulu, Biķerniekiem, Maskavas forštati. Savukārt vakarā ar jauniešiem runājām par šo tēmu. Guvu jauku atziņu, ka viņi aizdomājas, kāpēc tas ir noticis, kā izvairīties no līdzīgiem gadījumiem mūsdienās. Parasti vēsturi jaunieši mācās skolā, bet tā nav taustāma, trūkst dzīvības. Tie ir fakti, skaitļi, dati, savukārt apskates laikā viss kļūst reālāks.Trešdiena bija ļoti oficiāla. Rīkojām piemiņas pasākumus, nolikām vainagu pie Brīvības pieminekļa, braucām uz Brāļu kapiem Rīgā, uz Biķerniekiem, vēlāk bija lielāks pasākums Beberbeķos. Savukārt pēcpusdienā mūs sagaidīja neierasts un interesants notikums – visa 38 cilvēku grupiņa devāmies uz «McDonald’s» pusdienās. Rēķinu maksāja nometnes kase, un, kad pasūtījām ēdamo, čeks sanāca garš, garš. Gaidīšanas laikā bija neliels stresiņš, bet visi apmierināti.Ceturtdien strādājām tepat Kalnciemā, kur dzīvojam. Tīrījām Klīves evaņģēliski luteriskās baznīcas krustiņus. Pēcpusdienā mums piepulcējās arī 4. vidusskolas jaunieši, un devāmies uz Sileniekiem. Tā kā grupas bija lielas, darbs ritēja raiti un ātrāk, nekā cerēts, varējām apmeklēt Ložmetējkalnu, bet vēlāk nometnes vietā sportot un draudzēties. Vakar oficiāli bija pēdējā darba diena, devāmies uz Rīgu, bet pēcpusdienā ļāvāmies izklaidēm Jūrmalā. Šodien mums paredzēts draudzības vakars. Esam uzaicinājuši pašvaldības un skolu pārstāvjus, draugus, nometnes dalībnieku vecākus. Būs spēles, mūzika, vienvārdsakot, svētki. Savukārt rīt – tad jau manīs no laika apstākļiem, kurp dosimies tālāk, bet, ticamākais, brauksim kaut ko apskatīt. Visas manas domas un enerģija ir nometnē, tāpēc nepaspēju piedalīties referendumā, kaut vēlējos. Daudziem cilvēkiem ir atvaļinājums. Viņi ir laukos, atpūšas kopā ar ģimeni, domas nav politikā, tāpēc neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu.Diemžēl nometnē nav iespējas sekot līdzi olimpiādei, bet pēc tās gan turēšu īkšķus par mūsu sportistiem, īpaši basketbolistēm. Cerams, viņām izdosies piepildīt savu olimpisko sapni!
